Asteroīdam, kuru atklājis Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, pēc viņa ieteikuma piešķirts vārds "Lapuska", tā godinot izcilo astronomu Kazimiru Lapušku, kuram bija liela loma astronomijā pielietojamu lāzertehnoloģiju attīstībā. Starptautiskā Astronomu savienība pieteikumu izskatījusi un jūnijā devusi oficiālu apstiprinājumu – asteroīds 2011 SR47=Nr 545619 nu dēvējams arī vienkārši par "Lapusku". Kā LU vietnē raksta Eglītis, spriežot pēc asteroīda absolūtā spožuma, tā izmērs varētu būt no pusotra līdz diviem kilometriem.

Kazimirs Lapuška dzimis 1936. gadā Dvietes pagastā. Studijas Fizikas un matemātikas fakultātē Lapuška uzsāka 1955. gadā, bet lūzuma posms Lapuškas interešu formēšanā pienācis 1957. gadā, kad viņa interesi par cietvielu fiziku aizstāj interese par kosmosa apguvi un ar to saistītajām tehnoloģijām – šajā gadā orbītā tika nogādāts pirmais mākslīgais pavadonis "Sputņik 1". Universitāti Lapuška absolvē 1960. gadā.

Laika posmā no 1962. līdz 1980. gadam Lapuška ar kolēģiem konstruē universālu multirežīmu satelītu fotokameru "AFU-75", kura kļuva par PSRS Zinātņu akadēmijas Astronomiskās padomes koordinētās Satelītu novērošanas observatoriju sistēmas galveno instrumentu.

Lapuškas izstrādātā "AFU-75" prototips. Foto no Latvijas Universitātes arhīva

Sērijveidā tika saražoti ap simtu šādu kameru, kuras tika uzstādītas vairāk nekā 30 pasaules valstīs. 20 valstīs – Japānā, Indijā, Ēģiptē, Somālijā, Bolīvijā, Francijas Gvajānā, Francijas Tālo Austrumu un Antarktikas teritorijās un citviet – Lapuška personīgi veica darbu novērošanas punktu organizēšanā, personāla apmācīšanā un novērojumu izpildē. AFU-75 kameras izstrāde ir pamats doktora disertācijas aizstāvēšanai 1968. gadā M.Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Šternberga Astronomijas institūtā, Krievijā.

No 1980.gada Lapuška piedalījās jaunu lāzertālmēru "LD-1 Interkosmos", "LD-2", lāzerteleskopa "LS-100" un citu iekārtu izveidē, izpētīšanā, uzstādīšanā daudzās pasaules valstīs. Zemes mākslīgo pavadoņu fotokameras un lāzertālmēri tiek izmantoti precīzu Satelītu koordinātu un attālumu noteikšanai, kurus tālāk izmanto Zemes kinemātisko un dinamisko parametru, kontinentu dreifa, precīzā laika, Observatoriju ģeocentrisko koordinātu un globālo ģeocentrisko koordinātu sistēmu noteikšanai.

Lapuška ir saņēmis vienu Latvijas patentu, trīs citu valstu patentus un trīs PSRS autorapliecības. Lapuška ir arī 60 zinātnisko publikāciju un vairāk nekā 10 populārzinātnisko rakstu autors. Viņa ieguldījums kosmosa izpētē novērtēts arī ar Eiropas Kosmosa aģentūras, Francijas Nacionālā kosmosa pētījumu centra un citu valstu apbalvojumiem. Lapuška ir bijis Lāzerstacijas "Rīga" vadītājs kopš 1992. gada līdz pat sava mūža beigām. Kazimirs Lapuška miris 2013. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit