Foto: AP/Scanpix/LETA
Tieši pirms 20 gadiem, 2000. gada 2. novembrī, Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) uz pirmo pastāvīgo maiņu ieradās cilvēki – amerikānis Bils Šeperds ar krievu kolēģiem Juriju Gidzenko un par pēdējo padomju pilsoni dēvēto Sergeju Krikaļevu. Kopš tā laika cilvēku klātbūtne Zemes zemajā orbītā bijusi nepārtraukta. Ja esi dzimis pēc šī datuma, tad zini – tavas dzīves laikā katru brīdi vismaz divi cilvēki dzīvo un strādā ārpus mūsu planētas, šajā brīnišķīgajā starptautiskās sadarbības paraugstundā un inženierijas brīnumā. Uzskaitīt visu, kas kosmosa stacijā noticis šo gadu laikā, – sasniegumus, eksperimentus, atklāsmes, arī negadījumus – nudien nebūtu prātīgi. Iemītnieku vien līdz šim bijis vairāk nekā 240, bet veikto eksperimentu skaits pārsniedz trīs tūkstošus. Tāpēc šoreiz cilvēku klātbūtnes apaļo jubileju atzīmēsim, atgādinot par piecām varbūt zinātniski ne tik nopietnām, taču visnotaļ sirsnīgām epizodēm SKS vēsturē.

Uzskaitīt visu, kas kosmosa stacijā noticis šo gadu laikā, – sasniegumus, eksperimentus, atklāsmes, arī negadījumus – nudien nebūtu prātīgi. Iemītnieku vien līdz šim bijis vairāk nekā 240, bet veikto eksperimentu skaits pārsniedz trīs tūkstošus. Tāpēc šoreiz cilvēku klātbūtnes apaļo jubileju atzīmēsim, atgādinot par piecām varbūt zinātniski ne tik nopietnām, taču visnotaļ sirsnīgām epizodēm SKS vēsturē.

Lidojošo picu ballīte

Pusgadu dzīvojot kosmosa stacijā, bieži vien astronauti pēc tam atzīst, ka visvairāk pietrūcis tieši ikdienišķo lietu – kārtīgas maltītes ne no hermētiski noslēgtas paciņas, kāda svaiga augļa vai našķa. Izņēmums nebija arī Paolo Nespoli, kurš kolēģiem astronautiem ieminējies, cik ļoti viņam pietrūkst tādas kārtīgas picas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!