Foto: Shutterstock
CERN Baltijas grupa, ziedojot skaitļošanas resursus cīņai ar Covid-19, vairāk nekā 245,2 tūkstošu komandu konkurencē piecu mēnešu laikā ir sasniegusi "Folding@home" iniciatīvas globālā topa pirmo piecsimtnieku, apliecinot Latvijas un Baltijas kapacitāti augstas veiktspējas skaitļošanas (High Performance Computing, HPC) jomā.

"Team CERN Baltic Group" resursus apvienojis Latvijas Universitātes (LU) Skaitliskās modelēšanas institūts (SMI), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) HPC centrs, Latvijas Nacionālās bibliotēka, Viļņas universitāte, Kauņas Tehniskās universitāte, Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs un SIA "DATI Group". 24. septembrī "Team CERN Baltic Group" reitingā atrodas 486. pozīcijā no 254 980 komandām.

Šā gada sākumā Latvijas Universitāte un RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs, sadarbojoties ar SIA "DATI Group", ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu realizēja Eiropas kodolpētniecības centra CERN skaitļošanas uzdevumu risināšanas HPC resursu mākoņa pilotprojektu.

Sākoties Covid-19 pandēmijai, CERN Baltijas grupa sekoja CERN iniciatīvai savus HPC skaitļošanas resursus atvēlēt cīņai ar koronavīrusu, matemātiski modelējot olbaltumvielu aminoskābju mijiedarbības simulācijas "Folding@home" izkliedētās skaitļošanas iniciatīvā. Iegūtie rezultāti sekmēs ātrāku vakcīnas pret Covid-19 izstrādi.

Detalizētāka informācija par CERN Baltijas grupas skaitļotāju veikumu pieejama, klikšķinot šeit.

Taču, lai piedalītos "Folding@home" iniciatīvā, tev obligāti nav jābūt lieljaudas superdatora īpašniekam – šajā pūļa skaitļošanas projektā vari iesaistīties arī ar savu galda datoru vai klēpjdatoru.

Ja ir interese iesaistīties, būs jālejupielādē lietotne (klikšķini šeit). Ja vēlies sava datora resursus veltīt tieši "Covid-19" projekta izpētei, izvēlnē jāatstāj "Any Disease". Tā kā "Covid-19" šobrīd ir prioritāte, datora resursi automātiski tiks atvēlēti ar jaunā koronavīrusa izpēti saistītām simulācijām un modelēšanai. Lietotne ļauj izvēlēties, vai to aktivizēt tikai tad, kad dators netiek izmantots citām darbībām, vai arī paralēli un fonā, kā arī izvēlēties, cik lielu daļu resursu atvēlēt.

Protams, jāņem vērā šie faktori: simulāciju veikšana ir resursu ziņā ēdelīgs process un katrs darbību kopums var ilgt vairākas stundas, kas nozīmē – lielāks elektrības rēķins, dators tāpat arī, "rūcot pilnā jaudā", izdalīs krietni vairāk siltuma. Būtiski, lai datoram dzesēšanas sistēma ir labā tehniskā kārtībā un gaisa ieplūdes/izplūdes atveres neaizsprosto putekļi vai, piemēram, sega, turot portatīvo datoru klēpī. Tas palīdzēs izvairīties no pārkaršanas un "dzelžu" bojāšanas ilgtermiņā.

Vairāk par pūļa skaitļošanas iniciatīvu Covid-19 kontekstā vari lasīt rakstā "Kā tavs dators var palīdzēt zinātniekiem izstrādāt vakcīnu pret jauno koronavīrusu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!