Sadarbība ar CERN ir gan apliecinājums uzņēmuma darba kvalitātei, gan arī sniedz iespēju esošajai komandai un jaunajiem talantiem izpausties ārpus Latvijas robežām, norāda uzņēmuma vadība. "Viena no priekšrocībām karjerai "Helmes" ir tāda, ka paveras starptautiskas iespējas, darbs aizraujošos un interesantos projektos, tostarp ar tādiem zinātnes gigantiem kā CERN," bilst "Helmes Latvia" izpilddirektors Viesturs Bulāns.
CERN projektā sistēmu izstrādē iesaistītas divas "Helmes" komandas – "Java" programmēšanas komanda strādā pie personālvadības risinājumiem, bet dizaina komanda atjauno drošības portālu dizainu un uzlabo lietotāju pieredzi.
Kā informē "Helmes" pārstāvji, arī CERN pauž gandarījumu par stratēģisko partnerību. "Helmes" ir starptautiska digitālo inovāciju kompānija, kuras galvenā mītne atrodas Tallinā. Uzņēmuma klientu portfelī ir daudzi labi zināmi, starptautiski uzņēmumi un organizācijas, piemēram, "Telia Company", "Kühne+Nagel", "Solera", "ServiceChannel", Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, SEB, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, SIA "Tet", Valsts ieņēmuma dienests un citi.
CERN ir viena no nozīmīgākajām zinātnes institūcijām Eiropā un pasaulē. Tā dibināta 1954. gadā un galvenokārt nodarbojas ar daļiņu fizikas pētījumiem. Vislabāk zināmā iekārta, protams, ir Lielais hadronu paātrinātājs jeb LHC, kurš 2022. gadā pēc renovācijas uzsāka jaunu datu vākšanas periodu. LHC eksperimentos piedalās arī Latvijas zinātnieki.
Kas ir tumšā matērija, un kā to atrast? Saruna ar CERN fiziķi Kārli Dreimani
Pat allaž tik intriģējošie melnie caurumi šķiet tveramāki par šo fenomenu. Fiziķi ir diezgan pārliecināti, ka no visas matērijas Visumā tikai kāda septītā daļa ir redzamā matērija. Pārējā nav nedz saskatāma ar acīm, nedz pagaidām tiešos mērījumos fiksēta ar jebkādiem citiem līdzekļiem – tā ir tumšā matērija, par kuru pagaidām liecina vien netieši novērojumi, šī fenomena sekas un blakusefekti.
Ar standartmodeli viss vēl kārtībā. Pārsteidzošos W bozona mērījumus skaidro CERN fiziķis
Mērījums, kas "var salauzt fiziku", – šādi virsraksti izskanējuši pēc nupat publicētā paziņojuma, ka W bozona masa izmērīta ar līdz šim vislielāko precizitāti un... būtiski nesakrīt ar masu, ko prognozē Elementārdaļiņu standarta modelis (turpmāk – Standarta modelis), kura prognozes pēdējā pusgadsimta laikā lieliski sakritušas ar novērojumiem. To dēvē par vienu no pašlaik visveiksmīgākajām un robustākajām fizikas teorijām. Kur skaļi apgalvojumi par "fizikas salaušanu" un izmaiņām "visā, ko iepriekš esam zinājuši par daļiņu fiziku", tur vērts ievērot piesardzību, lai neskrietu ratiem pa priekšu, tāpēc "Campus" par jauno pētījumu uz sarunu aicināja Andri Potrebko, kurš studē doktorantūrā Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrā un šobrīd arī strādā prestižajā Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
