Bīstamāks un lipīgāks? Kas zināms par jauno koronavīrusa paveidu
Foto: LETA

Latvija, līdzīgi kā daudzas citas valstis, ir pārtraukušas pasažieru avioreisus ar Lielbritāniju. Tas noticis koronavīrusa jaunā paveida dēļ. Pasaules Veselības organizācija tā ierobežošanai aicināja noteikt stingrākus ierobežojumus, kamēr situācija ar tā izplatību vēl nav kļuvusi nekontrolējama. Šo vīrusa paveidu uzskata par vēl lipīgāku, tomēr, lai izdarītu secinājumus, nepieciešami padziļināti pētījumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Science" ir publicēts plašāks apskats par jauno vīrusa paveidu. "Vēl nepieciešami pētījumi par to, cik problēma tiešām ir nopietna. Katrā gadījumā vīruss ir tas pats, izplatības veids ir tāds pats un piesardzības pasākumi arī tādi paši," par to, kas pašlaik ir zināms par jauno vīrusa mutāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Jaunā koronavīrusa, kas izraisa Covid-19, paveidu Lielbritānijā piefiksēja jau decembra sākumā, kad pētnieki secināja, ka Anglijas dienvidaustrumu daļā teju puse jauno Covid-19 gadījumu ir saistīti ar specifisku SARS-CoV-2 veidu. Tas ļoti atšķīrās no iepriekš redzētajām koronavīrusa mutācijām. Dažu nedēļu laikā jaunais vīrusa paveids ir radījis apjukumu un jaunu ierobežojumu noteikšanu ne vien Lielbritānijā, bet visā Eiropā. Jaunā vīrusa mutācija tiek apzīmēta ar nosaukumu "B.1.1.7", un to uzskata par vēl lipīgāku jaunā koronavīrusa versiju. Tiesa, ne visi zinātnieki ir vienisprātis par to, ka šis vīruss no cilvēka uz cilvēku izplatās vēl straujāk nekā iepriekš atklātās jaunās koronavīrusa mutācijas. Tāpat zinātnieki cenšas izprast, kā vīrusa mutācija notikusi tik strauji.


Neviena cita vīrusa attīstībai zinātnieki nav varējuši sekot līdzi tādā apmērā, kā tas ir ar SARS-CoV-2. Līdz šim tā mutācija notika ar ātrumu viena līdz divas mutācijas mēnesī, un tas nozīmē, ka koronavīrusa paveidi, kas cirkulē šodien, no tā vīrusa genoma, kas cirkulēja Ķīnā 2020. gada janvārī, atšķiras par apmēram 20 punktiem. Tāpat cirkulē arī paveidi, kuros izmaiņas ir mazākas. Zinātnieki ir varējuši sekot līdzi teju katrai vīrusa izmaiņai. Lielbritānijā atklātajam vīrusa paveidam izmaiņas notikušas straujāk – apmēram 17 mutāciju vienlaikus. Zinātnieki pieļauj, ka tas noticis viena pacienta ilgas infekcijas laikā. Tas ļāvis vīrusam izteikti attīstīties.

Pašreizējie novērojumi liecina, ka jaunais vīrusa paveids izplatās straujāk. Decembrī apmēram 60% no Londonā atklātajiem jaunā koronavīrusa gadījumiem saistāmi tieši ar paveida "B.1.1.7" izplatību. Pētnieki uzskata, ka dažas no mutācijām vīrusā palielinājušas tā pārneses risku pat par 70% procentiem. Pašlaik notiek ļoti intensīvs darbs, lai tuvāk izpētītu tieši šīs vīrusa mutācijas, skaidro Edinburgas Universitātes molekulārās evolūcijas biologs Endrjū Rambo.

Tomēr ne visi pētnieki ir vienisprātis par jaunās vīrusa mutācijas bīstamību. Piemēram, Berlīnē esošās Šaritē Universitātes slimnīcas Kristians Drostens pieļauj, ka straujā jaunā vīrusa paveida izplatība ir saistīta ar sagadīšanos, nevis mutācijas īpašībām. Kā piemēru viņš vīrusa paveidu "B.1.177", kas bija ļoti izplatīts Spānijā un strauji nonāca arī citviet Eiropā. Uzskatīja, ka tas strauji izplatījās tā mutāciju dēļ, bet pašlaik tiek pieļauts, ka infekcijas uzliesmojumu veicināja cilvēku uzvedība un lielais tūristu daudzums, kas bija pavadījuši brīvdienas Spānijā.

Tomēr jāņem vērā, ka jaunajā vīrusa mutācijā ir izzudis vīrusa gēns, ko pētnieki saista ar vīrusa izplatīšanās spējas samazinājumu. Tāpat arī citur pasaulē, piemēram Dienvidāfrikā, ir atklātas jaunas koronavīrusa mutācijas, ko saista ar straujāku vīrusa izplatību.

Otra lieta, kas satrauc pētniekus saistībā ar jauno koronavīrusa mutāciju, ir tas, cik smagi slimo cilvēki, kas inficējušies tieši ar "B.1.1.7". Pierādījumu šajā jautājumā ir gaužām maz, un iepriekšējā pieredze ar vīrusa paveidu, ko atklāja Spānijā, liecina, ka nevajadzētu secinājumus izdarīt pāragri – rezultāti par inficēšanās smagumu un vecuma grupām, ko skar vīruss, var būt saistīta vairāk ar cilvēku uzvedību, nevis pašu vīrusu. Piemēram, Dienvidāfrkā tika novērots, ka viens no jaunajiem vīrusa paveidiem (attīstījies neatkarīgi no tās mutācijas, kas atklāta Lielbritānijā) skāris ļoti daudz jaunu cilvēku. Tomēr to nevajadzētu skaidrot tikai ar vīrusa mutācijas ietekmi uz jauniem cilvēkiem, bet gan ar to, ka vīrusa izplatība strauji pieauga pēc tam, kad jaunieši bija svinējuši mācību noslēgumu. Pētījumi par vīrusa mutācijas ietekmi var ilgt mēnešus.

Jau ziņots, ka jaunais vīrusa paveids "B.1.1.7" novērots arī citās valstīs, ne tikai Lielbritānijā. Tas atrasts arī Nīderlandē, kur pašlaik tiek pētīts, kā pacients inficējies. Tas ir būtiski, lai saprastu, vai jaunā vīrusa mutācija patiešām radusies Lielbritānijā. Iespējams, ka tur šī mutācija vienkārši ir vairāk atklāta vai izplatījusies. Un pat, ja vīruss patiešām radies Lielbritānijā, arī Dienvidāfrikas piemērs parāda, ka strauja vīrusa mutācija ir iespējama jebkurā pasaule vietā.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Pasaules Veselības organizācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form