Aizvien augošā kriptovalūtu nozare ir ārkārtīgi rijīga energoresursu ziņā – saskaņā ar Kembridžas Universitātes veiktajām aplēsēm šogad kriptovalūtu "rakšanas" operācijas vien patērēs 0,6% no globālā elektroenerģijas patēriņa. Tas ir vairāk nekā gadā patērē Norvēģija. Absolūta līdere kriptovalūtu "rakšanā" ir Ķīna, nodrošinot teju 80% no transakcijām. Nupat zinātniskajā žurnālā "Nature Communications" publiskotā pētījumā aplēsts, ka tas var pamatīgi patraucēt Ķīnai izpildīt nospraustos mērķus klimata pārmaiņu iegrožošanai.
Ķīna mērķē uz maksimālo oglekļa dioksīda emisiju apjomu 2030. gadā, kuram jākļūst par pavērsiena punktu emisiju straujas samazināšanas virzienā. Savukārt 2060. gadā Pekina iecerējusi, ka valsts ekonomika būs klimatneitrāla.
Viens no vairākiem faktoriem, kas var izjaukt šo mērķu sasniegšanu, ir arī kriptovalūtu "rakšana" – tā dēvētajās kriptovalūtu "fermās" bez apstājas dienu un nakti tiek darbināti tūkstošiem un tūkstošiem "racēju". Šim nolūkam var izmantot arī standarta videokartes – tādas pašas, kuras savos datoros izmanto videospēļu entuziasti –, bet ir arī specializēti "racēji", kuru vienīgais uzdevums ir kriptovalūtu operācijas. Visiem šiem variantiem kopīgs ir milzīgs elektroenerģijas patēriņš gan iekārtu darbināšanai, gan dzesēšanai. Valstis ar lētu elektroenerģiju tādējādi ir izdevīgas kriptovalūtu fermu būvniecībai un darbināšanai.
Piemēram, Islande, kurā jau pirms dažiem gadiem kriptovalūtu nozare patērēja vairāk elektroenerģijas nekā visas Islandes mājsaimniecības kopā. Arī Ķīna vilina gan ar lētu elektroenerģiju, gan ar lētu zemi, kur izvietot plašos angārus. Lai iegrožotu naudas atmazgāšanu un citas nelegālas darbības, kurās var izmantot kriptovalūtas, Ķīna 2019. gadā aizliedza tās izmantot transakcijās, taču "rakšana" aizvien ir atļauta arī Ķīnā.
Šobrīd 40% no Ķīnas kriptovalūtu "raktuvēm" tiek darbinātas ar elektroenerģiju, kas iegūta, sadedzinot ogles. Tātad "netīrā" elektroenerģija. Pārējā daļa tiek iegūta no atjaunīgajiem resursiem. Taču arī ar 40% "netīri" iegūtās enerģijas ir gana, lai tas būtu vērā ņemams faktors, kas var patraucēt Ķīnas klimata ierobežošanas mērķu sasniegšanu, vēstīts pētījumā. Ja Ķīnas kriptovalūtu industrijai ļautu attīstīties nepieskatīti, aplēsts, ka 2024. gadā šīs nozares radītais oglekļa dioksīda emisiju daudzums būtu 130,5 tonnas. Tas ir aptuveni tikpat, cik gada laikā rada visa Itālijas vai Saūda Arābijas ekonomika. BBC vēsta, ka 2016. gadā ar kriptovalūtu nozari saistīto emisiju daudzums jau pirms pieciem gadiem pārsniedza Čehijas un Kataras radīto emisiju daudzumu.
Tas, ko ierosina pētījuma autori, tostarp Vans Šoujans no Ķīnas Zinātņu akadēmijas, ir šīs kriptovalūtu "fermas" pārcelt uz tiem Ķīnas reģioniem, kur elektronerģija tiek iegūta no atjaunīgajiem resursiem. Tā Ķīnā turklāt esot lētāka par enerģiju, kas iegūta, dedzinot ogles. Pētnieks norāda – ņemot vērā šobrīd ļoti augsto bitkoinu vērtību, "racēju" ienākumi ir tik augsti, ka arī nodokļu palielināšana nebūtu efektīvs regulējošais mehānisms.
