Pēc iestāšanās ES un NATO Latvijai trūkst ambīciju, lielo izaicinājumu. "Kur tālāk kā nācija ejam? Saslēdzu to kopā – pirms 150 gadiem Krišjānis Valdemārs teica: "Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!" Mūsdienu jaunā jūra un jaunie okeāni ir kosmoss," pārliecināts ir Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas pārstāvis un zinātkāres centra "Zinoo" vadītājs Pauls Irbins.
Kosmosa izpēte ir dinamiska industrija, kur satiekas faktiski visas STEM nozares. Ja pirms vairākiem desmitiem gadu kosmosa izpētes kontekstā runājām par valstu dibinātām aģentūrām, tad tagad nozarē līdz ausīm meties arī privātais sektors. Kur Latvija un Latvijas uzņēmumi šobrīd atrodas kosmosa izpētes jomā?
Ir jānodala divas lietas. Pareizi pateici – ir liela daļa, kas ir valdības sektors, bet jau tagad lielākā daļa ir privātā industrija. Raķetes un kosmosa kuģi tajā visā patiesībā aizņem ļoti mazu daļu.
Kāpēc valdības iegulda kosmosa industrijā? Tādēļ ka parasti nauda pēc tam nāk atpakaļ. Piemērs ir Igaunija. Uzņēmums, kas ražo kondensatorus autoindustrijai, atrada nišu kosmosa industrijā. Attīstot produktu kosmosa industrijai, uzņēmums pēc tam uzlaboja savu produktu klāstu arī autoindustrijas vajadzībām. Piedaloties kosmosa izpētes projektos, uzņēmumi attīsta savas spējas, zināšanas, rada labākus produktus, kurus pēc tam var izmantot ne tikai kosmosa izpētes jomā.
Iegūst uzreiz vairākas nozares.
Jā. Pieņemsim, Norvēģija, ieguldot kosmosa izpētē vienu eiro, atpakaļ dabū pat četrus eiro. Kosmosa nozare attīsta visu tautsaimniecību kopumā.
Latvijā esam vairākās jomās ļoti spēcīgi. Daļa no tām joprojām ir tīri zinātniskā līmenī, daļa jau industrijas līmenī. Mums ir ļoti spēcīga elektronikas joma, kur attīstām un izstrādājam jaunas, pret radiāciju izturīgas elektronikas komponentes satelītiem. Tur mums jau ir uzņēmumi, piemēram, "RD Alfa", kas eksportē ne tikai uz Eiropu, bet visā pasaulē.
Latvijā arī ir ļoti spēcīgs uzņēmums "Eventech", kas ražo pasaules līmeņa taimerus ar precizitāti līdz pikosekundei. Tas ir ļoti svarīgi jebkuram satelītam un visām sistēmām, kas sazinās ar satelītiem. Jebkam, kas lido ap Zemi, ir tik liels ātrums, ka laiks rit lēnāk nekā uz Zemes. Einšteina relativitātes teorija darbībā ikdienā. Tāpēc pulksteņus visu laiku vajag koriģēt un ir vajadzīgi augstas precizitātes taimeri, kas atkarībā no satelītu un kosmosa kuģu kustībām pielāgo izmaiņas. Tagad viņi strādā pie tā, lai šos taimerus padarītu mazākus un lētākus.
No zinātnes jomas labs piemērs ir Vides risinājumu institūts, kas attīsta risinājumus zemes novērošanas datiem, ko pēc tam var izmantot zemnieki, meža īpašnieki. Piemēram, Nīderlande, kas ir Latvijai līdzvērtīga valsts, ir noteikusi kosmosa izpēti kā prioritāti – mums kosmoss ir vajadzīgs, lai mūsu zemnieki, zvejnieki un tulpju audzētāji varētu vairāk nopelnīt.
Tev ir sajūta, ka Latvijā valstiskā līmenī kosmosa industrijas attīstība ir prioritāte?
Tai pat nav jābūt noteiktai kā prioritātei. Tās nozares, kur Latvija ir spēcīga kosmosa jomā, pārklājas ar Latvijas viedās specializācijas virzienu. Tur ir enerģētika, piemēram, Cietvielu fizikas institūts izstrādā unikālu iekārtu, kas var ražot elektrību bez kustīgām detaļām. Ja viņiem tas izdosies, tas būs unikāls risinājums.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
