Brazīlijā atrod mīklainu vīrusu ar lērumu pētniekiem līdz šim nezināmu gēnu
Foto: Shutterstock

Mākslīgajā ūdenstilpnē Brazīlijas pilsētā Beluorizonti pētnieki uzgājuši vīrusu, kura genomā (visu gēnu komplektā) lielākā daļa gēnu nekad vīrusu izpētē nav iepriekš dokumentēta. Atklājums šobrīd publicēts tiešsaistes vietnē "bioRxiv", kas ir pirmsdrukas resurss ar bioloģiju saistītiem pētījumiem, bet nav recenzētu pētījumu akadēmiskais izdevums.

Atklājumu veikusi starptautiska virusologu komanda, sadarbojoties prominentiem nozares zinātniekiem no Brazīlijas un Francijas, kuri jau pirms vairākiem gadiem piedalījušies arī jauna tā saucamā milzu vīrusa (giant virus) – tupanvīrusa – atklāšanā.

Parasti vīrusi ir daudz reižu mazāki par baktērijām, bet par milzu vīrusiem dēvē tādus, kuriem ir salīdzinoši ļoti lieli kapsīdi jeb olbaltumvielu apvalki. Daži no šiem vīrusiem izmēra ziņā nepaliktu kaunā arī baktēriju kompānijā. Tiem parasti ir arī sarežģītāki genomi un spēja sintezēt proteīnus.
Šoreiz runa ir par ūdenstilpnē uzieto vīrusu, kam dots nosaukums par godu ūdeņu aizbildnei Brazīlijā dzīvojošo indiāņu mitoloģijā – dievībai Jārai (Iārai). Tā dēvētais "Jāras vīruss" zinātniekiem krietni liks palauzīt galvas. Tas gan nav klasificējams kā viens no augstāk minētajiem milzu vīrusiem, bet toties tā genoms ir unikāls.

Vīrusa DNS sekvenēšanas rezultāti pārsteidza pētniekus – vairāk nekā 90% "Jāras vīrusa" gēnu iepriekš zinātniskajā literatūrā nav aprakstīti. Tos reidzēm mēdz dēvēt par "bāreņu gēniem", jo tiem nav homologu (ar homoloģiju saprot pazīmju līdzību, kuras cēlonis ir izcelšanās no kopīgiem priekštečiem).

Brazīlijā atrod mīklainu vīrusu ar lērumu pētniekiem līdz šim nezināmu gēnu
Foto: Boratto et al., 2020, bioRxiv

Vien seši šajā vīrusā atrastie gēni ir attāli radniecīgi jau zināmiem un zinātniskajās datubāzēs dokumentētiem vīrusu gēniem. Pētījuma autori norāda, ka, izpētot 8500 genomu paraugus, tā arī netapa skaidrs, kam "Jāras vīruss" varētu būt radniecīgs. Vēl jo vairāk – pētnieki pašlaik pat nav pilnībā pārliecināti, ka, izmantojot pašreizējo metodiku vīrusu detektēšanai, "Jāras vīruss" vispār tiktu identificēts un klasificēts kā vīruss. Kas tad tas īsti ir? Zinātnieki min vairākas versijas, bet uzsver, ka pagaidām tā ir tikai spekulācija. Viena no tām – jaunatklātais organisms varētu būt kāda milzu vīrusa attāls radinieks, kas evolucionējis reducētā formā.

Katrā gadījumā pašlaik saistībā ar uzieto organismu ir vairāk nezināmā nekā zināmā. "Nezināmo proteīnu skaits "Jāras vīrusa" sastāvā ir vēl viens apliecinājums, cik daudzveidīga var būt vīrusu pasaule un cik milzīgs ir potenciāls aizvien atklāt iepriekš nezināmus genomus," rezumē pētījuma autori.

Šis apgalvojums pavisam noteikti lieliski raksturo vīrusu pētnieku darbu. Piemēram, Ņujorkas Universitātes virusoloģe Elodija Gedina, kura pēta vīrusus notekūdeņos, izdevumam "ScienceMag" uzsver, ka "mēs teju ik brīdi atklājam kādu jaunu vīrusu, kuram nav datubāzēs klasificētu "radinieku"."

Tags

Bioloģija Zinātne

Comment Form