Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Ja pa rokai nav speciālo filtru vai briļļu, kas paredzētas tieši Saules aptumsumu vērošanai, bet arī negribi būt kā Donalds Tramps, kas aptumsumu vērojis arī bez jebkādiem aizsarglīdzekļiem, ir ātrs risinājums, un pietiks ar mājās vai birojā aši sameklējamām lietām.

Arī mēs, diemžēl, tiešai Saules daļējā aptumsuma vērošanai nebijām pienācīgi sagatavojušies un sarūpējuši specializētās brilles. Jāatgādina, ka raudzīties tieši saulē pat ar supertumšām saulesbrillēm nedrīkst. Tas ir bīstami un var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus. Tāpēc nācās smelties iedvesmu no reiz populārā seriāla "Makgaivers" varoņa un skatīties, ko varam izmantot no lietām, kas ir pa rokai. Izmantojām sen pārbaudītu metodi un "iekosto" Saules disku novērot netieši, projicējot to uz papīra.

Izmantotā metode – "pinhole" kamerām jeb primitīvai fotogrāfijas tehnikai līdzīgs princips. Gan seniem, gan mūsdienīgiem fotoaparātiem ir vienojošs elements – objektīvs ar dažādu lēcu kombināciju tajā. Tā dēvētajām "pinhole" kamerām nekādu lēcu nav – objektīva funkciju pilda vienkārši ļoti neliels necaurspīdīgā virsmā izdurts caurumiņš. Primitīvas "pinhole" kameras parasti tiek veidotas, ievietojot fotofilmu necaurspīdīgā konteinerā pretī izdurtajam caurumiņam. Tā var būt pat vienkārša, pilnībā noslēgta kartona kaste, būtiski tikai, lai gaisma tajā iekļūtu tikai pa speciāli izdurto caurumiņu, nevis pa kādu citu šķirbu vai caurumu. Lūk, te labs izklāsts par tās darbības principiem un padomi, kā tādu uztaisīt.

Šo pašu "pinhole" principu var izmantot, lai uz papīra lapas vai kādas citas virsmas projicētu Saules diska attēlu. Vienkārši ņem necaurspīdīgu virsmu, kurā var ar adatu izdurt caurumiņu. Nianšu ir daudz, taču, neieslīgstot pārāk smalkās detaļās, līdz zināmai robežai ir šādi – jo mazāks caurumiņš, jo asāks, taču arī blāvāks, būs projicētais attēls. Adata vai biroja saspraude derēs lieliski. Šajā gadījumā izmantojām kartona kastes vāku.

Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Tālāk viss vienkārši. Zem kartona ar izdurto, sīko caurumiņu novieto lapu, pavērs abus pret Sauli un, tuvinot vai attālinot kartonu no lapas, vēro, kā Saules diska kontūras kļūst asākas vai mazāk asas. "Noķer" vēlamo fokusu un gatavs – vari novērot, cik lielu robu Mēness "izgrauzis" Saules diskā.

Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Ir arī citas metodes, kā projicēt attēlu uz lapas un droši vērot Saules aptumsumus, piemēram, izmantojot binokli.

"Delfi" fotoredaktors Kārlis Dambrāns daļējo Saules aptumsumu Rīgā iemūžināja, izmantojot "niknu" ND filtru. Bet patiešām "niknu" – ar vērtību 10 soļi. Katrs solis samazina gaismas caurlaidību uz pusi. Tātad ar 1 soļa ND filtru, ja pieņemam, ka ISO jutība un objektīva diafragmas atvērums paliek nemainīgs, būs nepieciešams divtik ilgs ekspozīcijas laiks, lai tiktu pie līdzīgi izgaismota attēla nekā tad, ja filtrs netiktu izmantots. 10 soļu ND filtrs? Tas samazina gaismas caurlaidību 1024 reižu! Rezultāts – skaisti foto.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Šis Saules aptumsums jau garām – Rīgā tas sākās pulksten 12.54, maksimālā fāze bija pulksten 14.02, kad bija aizklāta gandrīz trešā daļa Saules diska. Aptumsums noslēdzās pulksten 15.09. Līdz nākamajam gan pārāk ilgi nebūs jāgaida – Latvijā daļēju Saules aptumsumu varēsim vērot arī 2022. gada 25. oktobrī, kad Mēness aizsegs gandrīz pusi Saules diska. Pilni Saules aptumsumi konkrētā ģeogrāfiskajā vietā gan ir ļoti reta parādība un tie, kas vēlas ko tādu pieredzēt, pārsvarā speciāli ceļo uz vietām, kur aptumsums būs vērojams. Latvijā Mēness Sauli pēdējo reizi pilnībā aizsedza 1954. gadā, bet nākamais pilnais Saules aptumsums šeit būs vērojams tikai 2142. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!