Cieto šķīdumu pētnieks Kristaps Saršūns: svarīgākais ir neapstāties un zināt savu mērķi
Foto: Madara Rakšte, LU Ķīmijas fakultāte

Latvijas Universitātes (LU) fonda stipendiāts Kristaps Saršūns studē doktorantūras programmas "Ķīmija" pirmajā kursā un aizvien strādā arī LU Ķīmijas fakultātes pētnieciskajā laboratorijā, kur darbu ieguva jau bakalaura studiju laikā. Šajā gadā viņš pieņēmis jaunu izaicinājumu – pasniegt bakalaura studiju programmas studentiem kursa "Vispārīgā ķīmija" laboratorijas darbus, bet gada nogalē pavisam oficiāli kļūs par pētnieku. Šis Kristapam noteikti ir veiksmīgs gads – viņš kļuvis arī par vienu no LU fonda mecenāta "Mikrotīkls" stipendijas saņēmējiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar ko tu nodarbojies pašlaik?

Šobrīd veicu darbu zinātniskajā laboratorijā, pasniedzu laboratorijas darbus un seminārus, taču par saviem hobijiem varu minēt – tie ir braukšanu ar velosipēdu, kā arī papildus tam patīk mūzika, sports, kur vislielāko interesi izraisa futbols.

Pastāsti par savu pētījumu – ar ko tas ir unikāls?

Mans pētījums ir unikāls ar to, ka informāciju var meklēt vairāku gadu garumā, bet nenonākt līdz kādam gala rezultātam, tā teikt, tas ir tāds kā fenomens, kas ir sākts pētīt tikai no 2010. gada – tie ir cietie šķīdumi. Līdz šim vēl nav atklāts, kā šāds fenomens veidojas, proti, kā starp uzbūves ziņā līdzīgām divām molekulām izveidojas homogēns vielu maisījums (viena vienkārša fāze), kas sastāv no dažādām vielām. Mans uzdevums ir noteikt, kas ir tie veidošanās faktori, gan strukturālie, gan enerģētiskie, kas tika sākti pētīt jau bakalaura studiju ietvaros uz farmaceitiskām vielām, bet maģistra studiju laikā uz vienkāršākām – lai izvirzītu hipotēzi.

Doktorantūrā turpināšu veidot to pašu, tikai nostabilizējot šos veidošanās faktorus, kā arī iegūstot jaunus materiālus ar uzlabotām fizikālķīmiskajām īpašībām – šķīdību, kušanas temperatūru un galvenokārt luminoforo īpašību, kas līdz šim ir pētīta tikai vienkomponenta fāzēs. Mans mērķis ir pārbaudīt šo īpašību uz vairākkomponentu fāzēm, lai saprastu, vai tā tiek saglabāta.

Kāds ir tava pētījuma darba mērķis?

Galvenais pētījuma mērķis un rezultāts ir iegūt savienojumus ar uzlabotām fizikālķīmiskajām īpašībām, kas varētu būt organiskie gaismekļi vai zāļvielas. Pētījums spētu ļaut maniem kolēģiem zinātniekiem nostabilizēt savu hipotēzi par citiem šķīdumiem un to veidošanās faktoriem. Ja hipotēze apstiprinātos un varētu iegūt organiskos materiālus ar šīm fizikālķīmiskajām īpašībām, tiem būtu plašs pielietojums tādās nozarēs kā farmācija un medicīna, bioķīmija un arī ražošana.

Ko līdz šim jau esi paveicis savā pētnieciskajā darbā?

Maģistra studiju laikā bija iespēja piedalīties vietējā un starptautiskā līmeņa konferencēs. Neapstājas arī darbs pie zinātniskajām publikācijām, līdz šim brīdim ir tapušas trīs publikācijas, kur vienai esmu autors, bet pārējām divām līdzautors. Pašlaik ir iesniegta nākamā publikācija, protams, taps vēl citas. To uzskatu par progresu un izaugsmi savā pētnieciskajā darbībā.

Kas palīdz saglabāt degsmi zinātiskajā darbā?

Mana aizrautība un degsme sākās bakalaura studiju trešajā kursā, kad sāku apzināties, ko es pats vēlos un kādas varētu būt manas zinātniskās intereses. Tajā laikā zināju cilvēku, pie kura vajadzētu doties, šo aizrautību parādīt un degmsi likt lietā. Tas bija mans tagadējais darba vadītājs Agris Bērziņš, kurš man ir kā etalons un parāda, ka

jauns cilvēks var sasniegt visu – svarīgākais ir neapstāties un zināt savu mērķi.

Lielu ieguldījumu karjeras izaugsmē ir devis arī profesors Andris Actiņš, kas novērtējis manu centību un zinātkāri jau no bakalaura studiju laikiem. Reiz viņš man teica: "Es redzu, ka tu šajā katedrā paliksi, jo tevī iekšā ir dzinulis, kas ļaus tev tālāk attīstīties un sevi pierādīt." Mani priecē, ka manu darbu novērtē un pasaka labus vārdus, un tieši šis motivē mani virzīties tālāk.

Kā tavai zinātniskajai darbībai palīdzēs mecenāta stipendija?

Tā dos papildu motivāciju, darba sparu, iespēju atdot sevi zinātnei un ieguldīt daudz darba. Ar šo stipendiju varēšu pats sevi pilnveidot, apmeklēt starptautiskas konferences un izaugsmes kursus, doties praksē uz ārzemēm.

Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi atbalstīt jaunos pētniekus?

Kā vienu no svarīgākajiem iemesliem varu teikt – materiālais stāvoklis. Ir ļoti labi, ja ir kādi ārējie avoti, kas atlīdzina, pirmkārt, par labi padarītu darbu, tādā veidā darbs tiek novērtēts un centība atmaksājas. Otrkārt, ar šo stipendiju ir iespēja attīstīt savas esošās prasmes un pilnveidot sevi gan kā personību, gan kā profesionālu darbinieku.

Ko tu ieteiktu topošajiem zinātniekiem, kolēģiem, stipendiātiem?

Stipendiātiem ieteiktu to pašu, ko lasīju, pirms pats pieteicos šai stipendijai: "Nevajag palaist garām iespēju, ja tā ir dota, jo labāk saņemt atteikumu nekā nesaņemt neko." Pārējiem ieteiktu neatkāpties un tiekties uz maksimumu, censties un darīt lielas lietas, lai vietējiem un pasaulei būtu ar ko lepoties un par ko runāt.

Tags

Ķīmija Latvijas Universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form