Cik daudz plastmasas atkritumu būs pēc 20 gadiem? Pārāk daudz
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Plastmasa ir viens no šobrīd aktuālākajām vides piesārņojumu veicinošajiem elementiem. Tā mūsu dzīves laikā nenoārdās, vien sadalās arvien sīkākās un sīkākās daļiņās – tā dēvētajā mikroplastmasā (un pēc tam arī nanoplastmasā), un šīs daļiņas ar gaisa plūsmām un nokrišņiem pēc tam vidē nonāk pat tādos šķietami no cilvēka darbības negatīvajām sekām pasargātos Zemes nostūros kā dabas rezervāti. Turklāt saražotās plastmasas apjoms un attiecīgi atkritumu daudzums turpina pieaugt. Cik daudz šādu atkritumu būs 2040. gadā – tas modelēts nupat akadēmiskajā izdevumā "Science" publicētā pētījumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aplēst to, cik daudz plastmasas atkritumu vidē būs pēc 20 gadiem visā pasaulē, nav viegls uzdevums vairāku faktoru dēļ, un to atzīst gan šī pētījuma autori, gan citi zinātnieki, kas pētījuši plastmasas piesārņojumu, piemēram doktors Īans Keins no Mančestras universitātes, kurš nesen ar kolēģiem aplēsis mikroplastmasas apjomu okeāna gultnē un rezultātus atzinis par "šausminošiem".

"Autori skaidri norāda, ka ir būtiskas neskaidrības gan datu, gan attiecīgi arī analīzes ziņā, bet, pat nerunājot par konkrētiem skaitļiem, plastmasas ražošanas straujais pieaugums, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, nozīmē postošas sekas videi," Keins komentējis britu raidorganizācijai BBC.

Pētnieki modelēja vairākus scenārijus. Sliktākajā jeb "viss pa vecam" variantā, proti, ja turpinām kāpināt plastmasas produkcijas apjomus, neieviešot būtiskus risinājumus atkritumu samazināšanai – pārstrādei un atkārtotai izmantošanai –, sagidāms, ka līdz 2040. gadam pasaulē vidē būs nonākuši aptuveni 1,3 miljardi tonnu plastmasas piesārņojuma, gan sauzemes teritorijās, gan okeānos.

Tālāk modelēts, kā dažādu iniciatīvu ieviešana varētu ietekmēt vidē nonākušo atkritumu apjomu. ASV bāzētās bezpeļņas nevalstiskās organizācijas "Pew Charitable Trusts", kuras interešu lokā ir arī vides jautājumi, pārstāve Vinnija Lo BBC klāstīja, ka viss nav zaudēts: "Ja mēs ieviešam visus iespējamos risinājumus, varam līdz 2040. gadam par 80% samazināt to plastmasas daudzumu, kas nonāk okeānā."

Arī "Science" publicētajā pētījumā zinātnieki nākuši klajā ar rekomendācijām, lai mazinātu plastasas piesārņojuma nonākšanu vidē. Tās ir:

  • samazināt plastmasas ražošanas un patēriņa apjomus;
  • izvietot plastmasu ar papīru un citiem materiāliem, kas noārdās;
  • veidot preces un iepakojuus tā, lai tie būtu viegli pārstrādājami;
  • veicināt savākto atkritumu īpatsvaru valstīs ar vidējiem/zemiem ienākumiem un atbalstīt "neformālās savākšanas" sektoru (proti, to, kas nav atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi vai vietvaras struktūrvienības, bet, piemēram, cilvēki, kas vāc konkrēta veida atkriumus, jo par tiem nodošanas punktos var saņemt naudu);
  • būvēt infrastruktūru, lai varētu atbrīvoties no tās aptuveni ceturtās daļas plastmasas atkritumu, kurus nevar ekonomiski izdevīgi pārstrādāt;
  • samazināt plastmasas atkritumu eksportu.


Tomēr, pat gadījumā, ja tiktu ieviestas visas minētās iniciatīvas globālā mērogā, pētnieki ir visai pesimistiski un lēš, ka arī šajā gadījumā tuvāko 20 gadu laikā pasaulē vidē nonāks vismaz 700 miljoni papildu tonnu plastmasas atkritumu.

Cik daudz plastmasas atkritumu būs pēc 20 gadiem? Pārāk daudz
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Šī ir kārtējā vides problēma, kur ziepes ir savārītas ilgstošā laika periodā, un attiecīgi nav arī "sudraba lodes" un ātra risinājuma. Tā, piemēram, aptuveni diviem miljardiem jeb teju ceturtajai daļai planētas iemītnieku nav nodrošināta kaut cik moderna atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēma. Tā vietā atkritumi vienkārši tiek izmesti vai sadedzināti, citas izvēles šiem cilvēkiem nav. Un šajos reģionos atkritumu problēma ir jārisina kompleksi, kopā ar virkni citu sociālekonomisko izaicinājumu.

Zinātnieki gan arī strādā pie dažādiem nekonvencionāliem risinājumiem, piemēram, tiek pētītas baktērijas, kuras mielojas ar citādi grūti pārstrādājamiem plastmasas savienojumiem un nākotnē varētu tikt izmantotas plastmasas pārstrādē jau rūpnieciskos apmēros.

Visu pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.

Tags

Ekoloģija Piesārņojums Zaļais dzīvesveids Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form