Cīnītāja par biodažādību Tropu Trampa valstībā
Foto: DELFI

Videi draudzīgai uzņēmējdarbībai nav jāsaistās ar liekām klapatām un zaudējumiem uzņēmējam, pārliecināta Barbara Šorkita – zinātniece. Viņas IT jaunuzņēmums "Genecoin" liek lietā blokķēdes tehnoloģiju, lai cīnītos par biodažādības saglabāšanu Brazīlijā, valstī, kuras prezidents Žairs Bolsonaru, maigi izsakoties, nav pārāk populārs vides aktīvistu vidū un ir izpelnījies palamu Tropu Tramps. "Delfi Campus" aicināja Barbaru uz sarunu dažas dienas pirms viņas uzstāšanās konferencē "Riga COMM".

"Genecoin" specializācija ir ļoti specifiska – blokķēdes tehnoloģija biodažādības saglabāšanai. Ko tas nozīmē, kāda ir tava misija?

Mana misija ir palīdzēt biznesam radīt vērtību un nopelnīt, vienlaikus aizsargājot ekosistēmas, vidi, mūsu lietusmežus.

Tas, ko redzam pašlaik – lietus meži biznesa vārdā tiek iznīcināti. Es domāju, un neesmu vienīgā – pasaulē ir daudz tādu –, ka mēs varam panākt ekonomikas izaugsmi arī ar dabas aizsardzību. Ja tu esi uzņēmums, kas ražo kosmētiku un izmanto resursus, piemēram, augus vai dzīvnieku izcelsmes izejvielas sava produkta ražošanā, tev jāsamaksā konkrēta nodeva vides saglabāšanai šajā reģionā. Tas ir atrunāts ANO Nagojas protokolā. Brazīlijā ir ieviests likums, saskaņā ar kuru uzņēmumiem 1% no ieņēmumiem jānovirza vides saglabāšanai. Tas, ko redzam šobrīd – kompānijām ir grūtības to ievērot, jo piegādes ķēdes nav caurspīdīgas. Mēs radījām "Genecoin", lai to atrisinātu.

Labi, bet kur šajā vienādojumā ienāk blokķēdes? Parasti par tām dzirdam kriptovalūtu kontekstā.

Piemēram, liels uzņēmums ražo šampūnu, smaržas vai medikamentus, kuros ir daudz sastāvdaļu. Taču lielā daļā gadījumu, iepērkot šīs sastāvdaļas, tu nezini konkrētu to izcelsmi – ir tik daudz iesaistīto spēlētāju, ka uzņēmums nevar būt drošs, no kurienes katra izejviela nāk un kā tā iegūta. Vai nav izmantots vergu vai bērnu darbaspēks? Kompānijai nav iespējams ievērot likumu pat gribot, jo nav iespējams atšķetināt piegādes ķēdi un izsekot katru izejvielu līdz tās izcelsmes vietai.

Mūsu pieredzē ir gadījums, kad uzņēmums domāja, ka pērk kukurūzu no Indijas, bet tikai divus gadus vēlāk uzzināja, ka tā ir kukurūza no Brazīlijas. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo kukurūza no Brazīlijas ir ģenētiski modificēta, bet uzņēmums sava produkta ražošanā vēlējās izmantot nemodificētu kukurūzu un tikai tāpēc gribēja to iepirkt no Indijas. Kaut kur pa vidu piegādes ķēdē, kas ir ārkārtīgi gara, kaut kas bija nogājis greizi.

Sanāk, ka uzņēmums, pats sev nezinot, mānīja klientus, apgalvojot, ka produkcijā nav izmantotas ģenētiski modificētas izejvielas?

Jā, tieši tā. Un tā pat nebija nedz viņu vaina, nedz nodoms. Ar blokķēdes tehnoloģijām iespējams piegādes padarīt caurspīdīgas – visi iesaistītie teju reālā laikā varēs pārbaudīt informāciju par produkta izcelsmi.

Domā, ka šādu gadījumu ir daudz?

Manuprāt, uzņēmumi apzinās riskus un mēģina padarīt piegādes ķēdes caurspīdīgas ar tiem rīkiem, kas ir uzņēmumu rīcībā. Mūsu misija ir būt labākajam no šādiem rīkiem. Piemēram, nereti lieli uzņēmumi nevar gūt pilnu ieskatu par piegādes ķēdēs iesaistīto darbaspēku, kas atrodas tālu prom.

Kā šie uzņēmumi var būt pārliecināti, ka netiek izmantots bērnu darbaspēks, paverdzināšana? Barbara Šorkita

Uzņēmumi grib par to būt droši, taču ar pašreizējiem rīkiem tas ne vienmēr ir iespējams. Mēs vēlamies no piegādes ķēdes dabūt ārā pēc iespējas vairāk datu.

Vai nav problēmu iegūt datus no piegādes ķēdē iesaistītajiem? Varbūt kāds no posmiem nelabprāt atklāj kārtis?

Līdz šim mūsu pieredze ir pozitīva. Sadarbojamies ar kompānijām, kuras ir drošas, ka viņu produkcijas ražošanā izmantotās izejvielas iegūtas ētiskā veidā, un vienkārši grib šo informāciju pamatot jau ar konkrētiem datiem, lai tas nav tikai apgalvojums bez seguma, kā arī atšķirt sevi no citām kompānijām, kas melo par savu produktu izcelsmi un apgalvo, ka to sastāvdaļas ir iegūtas godīgā, ētiskā un dabai draudzīgā ceļā. "Genecoin" ļaus to pamatot ar datiem.

Pagaidām vislielākās grūtības sagādā iesaistīt pilnīgi visus piegādes ķēdes dalībniekus – šādas piegādes ķēdes ir supergaras. Ja iztrūkst kaut viens posms, visa informācija vairs nav drošticama.

Kā plāno panākt 100% iesaisti?

Pašlaik strādājam ar vienu no lielākajām nozares kompānijām Brazīlijā. Sākumā izmēģinājām mūsu tehnoloģiju ļoti īsu piegādes ķēžu izsekošanā, bet tagad testējam jau garas piegādes ķēdes, kur iesaistītas vietējās kopienas, kas vāc aļģes un veic to sākotnējo apstrādi, tad nodot tās izplatītājiem, kas nogādā jau industriālai pārstrādei un izejvielu ražošanai, pēc tam tālāk ceļš ved jau līdz kosmētikas kompāniju ražotnēm. Šajā piegādes ķēdē tieši ražotājs ir tas, kas pieprasa no pārējām iesaistītajām pusēm lietot mūsu sistēmu. Arī nākotnē ceram uz to, ka lieli spēlētāji rādīs piemēru un rezultātā varēs lepoties, ka to produkcija ir ražota no ētiski iegūtām izejvielām.

Bet kāds ir ieguvums vietējās kopienas strādniekam, kurš vāc aļģes okeānā? Kas viņu motivēs sniegt "Genecoin" darbībai nepieciešamo informāciju?

Uzņēmumi ir gatavi maksāt vairāk par izejvielām, ja ir absolūta garantija, ka tas ir iegūts ētiskā ceļā. Tas jau notiek, un reizēm šādas izejvielas cena pieaug pat vairākkārt. Ja fermeri vēl veic izejvielu sākotnējo apstrādi, viņu ieņēmumi atkal pieaug. Savukārt mēs, "Genecoin", esam arī gatavi maksāt par to, ka mums sniedz datus. Tādējādi atklājam vietējām kopienām jaunu peļņas avotu.

Viss tavs darbs galu galā ir vērsts uz biodažādības saglabāšanu. Kāpēc tas tev šķiet svarīgi?

Nereti mums nav ne jausmas, no kurienes nāk produkti, kurus ikdienā patērējam. Liela daļa nāk no lietus mežiem. Ir svarīgi to apzināties, jo tādējādi arvien vairāk novērtēsim šo resursu. Jā, ikdienā dzirdam, ka lietus meži ir svarīgs skābekļa avots un tamlīdzīgi, taču neapjaušam, ka ikdienā daudz citu lietu ir saistītas ar lietusmežiem, kaut vai medikamenti. Man šķiet svarīgi par to stāstīt, lai vēl vairāk uzsvērtu nepieciešamību lietus mežos saimniekot atbildīgi.

Kā tev šķiet – vai Latvijā ir produkti, kuru izcelsme ir Amazones lietus meži, bet mēs īsti to neapzināmies?

Nevaru apgalvot, bet, visticamāk, jā. Kaut vai tajā pašā farmācijā. Man ir piemērs no 80. gadiem – zinātnieki pētīja lietus mežos mītošas čūskas indi un atklāja, ka to var izmantot zālēs asinsspiediena pazemināšanai. Lielbritānijas kompānija iesaistījās šajā visā, tika pie tiesībām ražot zāles un šobrīd ar tām pelna vairākus miljardus gadā. Ne Brazīlija, ne pētnieki no tā neko atpakaļ nesaņem. Mežs, kurā dzīvo šī čūska, neko neiegūst.

Vai klimata krīzi uztver kā dzinuli savā darbā?

Jā. Mani iedvesmo tas, ka varu strādāt, lai saglabātu vidi. Esmu arī priecīga redzēt, ka cīņā iesaistās daudz citu cilvēku, rada savas iniciatīvas, kaut vai apmeklē pasākumus vai izsaka viedokļus. Mana loma kā "Genecoin" dibinātājai ir darīt labāko, kas manos spēkos.

Brazīlijas prezidents nav pazīstams kā pārāk liels dabas draugs, un bieži argumenti, ka Brazīlijai jādara vairāk lietus mežu saglabāšanā, tiek atvairīti ar aicinājumiem nejaukties suverēnas valsts iekšpolitikā. Vai uzskati to tikai par iekšpolitisku jautājumu?

Nē, tas ir pasaules mēroga jautājums. Tas attiecas uz Brazīliju kā lietus mežu mājvietu, tas attiecas arī uz industriālām lielvalstīm, kas rada lielāko piesārņojumu. Tā ir globāla diskusija, kurā jāiesaistās visiem. Es Bolsonaru pozīcijai nepiekrītu, bet jāatceras, ka viņš nav vienīgais elements Brazīlijas valdībā. Mums dažādās institūcijās ir cilvēki, kas arī ir ļoti norūpējušies par vides aizsardzību un grib ko darīt lietas labā. Labs piemērs ir jau minētais likums par to, ka uzņēmumiem 1% no ieņēmumiem jāatvēl vides aizsardzībai. Esam pionieri šajā jomā.

Vai uzskati, ka planēta apdraudēta?

Jā, ja mēs nemainīsim savu saimniekošanas pieeju. Jau esam apdraudējuši tik daudz sugu. Mums tas jāpārtrauc, ja gribam, lai mūsu bērni uzzina, kāda bijusi dzīvā daba mūsu laikā. Pat es, kad lasu vecākas grāmatas, saprotu, ka jau ir tik daudz "robu" biodažādībā. Ja negribam apdraudēt sevi, mums jāmaina saimniekošanas pieeja.

Tavuprāt, tas notiek?

Tas nenotiek tik ātri, kā es gribētu, taču arvien vairāk un vairāk cilvēku par to satraucas. Mana cerība ir tā – spiediens beigās būs tik liels, ka valdības un lielās korporācijas, kurām ir vara ietekmēt un pieņemt lēmumus, darīs vairāk. Kā to izdarīt?

Cilvēkiem pašiem arvien vairāk jāsāk domāt par vidi un beigt patērēt produktus, kas neiekļaujas planētai draudzīgas saimniekošanas vīzijā. Barbara Šorkita

Tiesa, pašlaik runājam par cilvēkiem, kas var atļauties izdarīt šādu izvēli, jo aizvien daudzi dzīvo no rokas mutē un nevar brīvi izvēlēties planētai draudzīgas alternatīvas.

Tad viens no problēmas risinājumiem – pacelt vispārējo dzīves līmeni?

Jā. Tā nereti nav cilvēku vaina – nespēja izdarīt dabai draudzīgas izvēles.

Vai videi draudzīgā veidā saražoti produkti, kas pašlaik nereti ir luksus prece, kļūs pieejamāki?

Jā, domāju, ka tie kļūs par normu un nemaksās ekstra dārgi. Pašlaik uzņēmumiem vēl jāadaptējas šādam ražošanas piegājienam, tāpēc dabai draudzīgā veidā saražotās preces arī maksā vairāk. Nākotnē tās būs jaunā norma.

Pašlaik darbojaties Brazīlijā, bet vai "Genecoin" ir arī globālas ambīcijas?

Vispirms nostiprināsimies Brazīlijā, bet pēc tam sāksim lūkoties uz uzņēmumiem, kas pērk sastāvdaļas no Brazīlijas piegādātājiem. Tālāk jau varēsim mēģināt šādu sistēmu iedzīvināt arī citās valstīs.

Kā tu domā – vai kaut kad no "Genecoin" tehnoloģijas varētu iegūt arī Latvijas zemnieki un un Latvijas daba?

Es ceru!

Source

Campus

Tags

Dabas aizsardzība Globālā sasilšana Zinātne
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form