Darba tirgum vēl labāk sagatavoti absolventi. RSU īsteno prasmju monitoringa sistēmu
Foto: RSU rektors profesors Aigars Pētersons izstādē "Skola" demonstrē defibrilācijas prasmes. Publicitātes foto

Lai gan prasmes uzskatāmas par kompetenču stūrakmeni, izglītības sistēmā tās līdz šim nepelnīti bijušas kompetenču ēnā. Eiropas līmenī pēdējos gados aktualizējies jautājums gan par darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi, gan par vienotas, detalizētas izpratnes radīšanu starp augstskolu, darba devēju un iespējamo darba ņēmēju par to, kādas prasmes darba tirgus pieprasa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ideja par prasmju pārvaldību Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) dzima jau 2014. gadā līdz ar Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedru, bet kopš 2018. gada nogales, kad augstskola sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu "Prasmju monitoringa sistēma", ieceres īstenošana uzņēmusi straujus tempus, un nu jau RSU sadarbībā ar Somijas, Vācijas un Turcijas universitātēm plāno aprobēt sistēmu starptautiskā līmenī. Kas jau ir paveikts, kādas ir tuvākās ieceres un ko par to visu saka galvenie ieguvēji – studenti un darba devēji?

Kļūda – dzīvības cenā

Prasmīgums jebkurā nozarē ir nozīmīga profesionālā kapitāla daļa, taču medicīnā prasmju trūkums var būt arī pacienta dzīvības cena, tāpēc no visām RSU studiju programmām augstskola vispirms aktualizēja topošo ārstu prasmes, bet līdz projekta noslēgumam 2023. gadā iecerēts pārskatīt arī tādas jomas kā medicīnas māsas, vecmātes, funkcionālie speciālisti, psihologi un juristi.
"Jēdziens "studiju rezultāts" nav abstrakts, tas ietver definētas zināšanas, prasmes un kompetences. Svarīgi ir vērtēt visas šīs komponentes un nepieļaut selektīvu pieeju studiju rezultātu vērtēšanā. Tas nozīmē, ka jānodrošina vērtējums arī par katru studiju procesā apgūto prasmi," stāsta RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktora vietniece Andreta Slavinska.

Viņai prasmju tēma ir aktuāla arī kā RSU tiesībzinātņu doktorantei – Andretas promocijas darba tēma saistīta ar pacientu tiesībām uz drošu veselības aprūpi un medicīniskās kļūdas konstatāciju. Tieši kļūdu novēršana un vispārējā snieguma uzlabošana arī ir prasmju monitoringa sistēmas virsmērķis, viņa norāda. Tās rezultātā jaunie speciālisti būs pēc iespējas labāk sagatavoti un darba devējs saņems precīzu informāciju par to, ko viņš no sava nākamā darbinieka var sagaidīt.

Darba tirgum vēl labāk sagatavoti absolventi. RSU īsteno prasmju monitoringa sistēmu
Foto: Simulēti glābšanas darbi RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā. Publicitātes foto

Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā, kas ir lielākais šāda veida centrs Baltijā, jaunie speciālisti trenējas uz mulāžām, manekeniem un simulāciju ierīcēm, identificējot kļūdas un iztrūkumu teorētiskajās zināšanās. Tas ļauj drošā un kontrolētā vidē sistēmiski izvērtēt teorētisko zināšanu apjomu un kvalitāti, noteikt spēju faktisko līmeni un prognozēt izpildījuma kvalitāti un atbilstību reālai darba videi. Prasmju monitoringa sistēmas jaunpienesums ir tas, ka pēc vienotiem standartiem noritēs arī prasmju apguves novērtēšana un līmeņa noteikšana. Teju kā tāds CV pielikums tiks radīts prasmju portfolio, kas būs vērtīgs izziņas avots nākamajam darba devējam.

Sasniegta kritiskā masa

Celmlauža statusā ir Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedra, kas sagatavoja pirmos 40 prasmju aprakstus – tika identificētas prasmes, kas studentiem prioritāri jāapgūst, turklāt simulētā vidē, tika veidoti prasmju apraksti un noteikti vērtēšanas kritēriji, lai nodrošinātu vienotu prasmju apguvi un vienotu pieeju Valsts pārbaudījuma manipulāciju daļas īstenošanai. Nu jau prasmju skaits prasmju katalogā ir desmitkāršojies. Šo izvērsto prasmju katalogu veidojuši 55 RSU mācībspēki no 17 dažādām struktūrvienībām un darbs vēl tiks turpināts. "Sākotnēji iesaistījās tie, kas dega par ideju, bet nu jau, šķiet, sasniegta kritiskā masa un profesionālo programmu mācībspēki paši interesējas par iespējām sasistematizēt prasmes arī viņu programmās," saka viens no idejas aizsācējiem, Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedras vadītājs asociētais profesors Oļegs Sabeļņikovs.

Ar digitālu portfolio kabatā

Lai prasmju universu pārvaldītu, RSU kopš pērnā gada tiek izstrādāta un nemitīgi papildināta IT sistēma. Tā nodrošina iespēju prasmes identificēt un vienoti definēt, savstarpēji salīdzināt un izvērtēt, uzkrājot un sistematizējot datus personalizēta prasmju e-portfolio formātā. "Šis portfolio būs kā apliecinājums gan pašam speciālistam, gan viņa augstskolai un nākamajam darba devējam, atspoguļojot pārredzamu un pierādāmu informāciju par speciālista sagatavotību profesionālo pienākumu veikšanai," stāsta RSU projekta speciāliste Evita Grigoroviča, kuras pārstāvētais RSU Pedagoģiskās izaugsmes centrs bijis starp projekta administratīvajiem virzītājiem. Šī aizsāktā darba nozīmi viņa nākotnē redz tikai pieaugam, norādot, ka "Eiropas līmenī notiek paradigmas maiņa, kas izvirza prasmes priekšplānā. Domāju, ka augstskolas turpmāk pievērsīs arvien vairāk uzmanības tam, lai absolventi reāli spētu pielietot prasmes reālā darba vidē."

Projekta ieguvumi attiecināmi ne vien uz darba tirgus jaunpienācējiem, bet arī veselības aprūpes speciālistiem, kas dodas klīniskajās praksēs uz ārstniecības iestādēm.

Darba tirgum vēl labāk sagatavoti absolventi. RSU īsteno prasmju monitoringa sistēmu
Foto: Pirmās palīdzības sniegšanas mācības iedzīvotājiem Simulācijas nedēļā. Publicitātes foto

Kā uzsver Medicīnas fakultātes 5. studiju gada students Māris Lapšovs: "Mums kā studentiem sakārtota un pārskatāma prasmju apguves sistēma ļaus labāk izprast manipulācijas, kuras studiju ietvaros mums ir nepieciešams apgūt. Vēl jo vairāk – prasmju portfolio ļaus piefiksēt, kuras manipulācijas mēs esam perfekti apguvuši simulētajā vidē un varam pāriet uz nākamo līmeni jeb darbu ar pacientu, un kurām mums vēl ir nepieciešama papildu prakse. Ideālajā gadījumā katrs students absolvējot varēs uzrādīt savu prasmju līmeņu portfolio un būt konkurētspējīgāks darba tirgū, balstoties ne tikai uz savām zināšanām, bet arī apgūtām prasmēm".

--

Prasmju monitoringa sistēma top ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 8.2.3. projekta Pārvaldības procesu pilnveide un studiju programmu satura modernizācija Rīgas Stradiņa universitātē ietvaros. Projekta mērķis ir stiprināt RSU konkurētspēju, modernizējot studiju programmas atbilstoši sabiedrības vajadzībām, veicinot pētniecības un studiju sasaisti, kā arī pilnveidojot pārvaldības procesus, un paaugstinot vadības personāla prasmes. Projekta darbības sagrupētas piecos virzienos un tiks īstenotas līdz 2023. gada nogalei. Projekta kopējais finansējums ir 2 290 800 eiro, no kuriem 1 947 180 ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 343 620 ir valsts budžeta finansējums.

Tags

Rīgas Stradiņa universitāte RSU
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form