Līdz ar 2020. gada sākumu Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē (FMOF) darbu uzsākusi jauna pētniecības struktūrvienība – LU FMOF Skaitliskās modelēšanas institūts (SMI), kas izveidots uz 1994. gadā dibinātās Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas (VTPMML) bāzes un kura direktora pienākumus pildīs fizikas zinātņu doktors Uldis Bethers.

SMI izveidots ar mērķi sekmēt praktiski pielietojamus, inženierfizikāli orientētus nepārtrauktas vides procesu pētījumus gan Latvijas, gan Eiropas industrijas vajadzībām, kā arī veicināt kvalificētu speciālistu sagatavošanu minētajās jomās, tajā skaitā, iesaistot LU FMOF studentus zinātniskajā darbā.

25 pastāvēšanas gados SMI pamatā esošā laboratorija būtiski augusi, paplašinot gan pētījumu tematiku, gan darbinieku skaitu. Jaunais institūts darbu uzsāk ar vairāk nekā 30 pētniekiem, no kuriem 10 ir zinātņu doktori, trīs pēcdoktoranti un septiņi doktoranti. SMI mājvieta ir LU Akadēmiskā centra Zinātņu māja.

Neskatoties uz nosaukuma un statusa maiņu, institūta galvenie pētniecības virzieni paliek nemainīgi: matemātiskās modelēšanas pieejas un augstražīgu skaitļošanas tehnoloģiju (HPC) lietojumi daudzveidīgu dabas un tehnoloģiju fizikālo procesu izpētē.

Virziena pamatlicējs LU ir profesors Juris Miķelsons, kurš 1970. gadā izveidoja Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedru. Jaunizveidotā institūta vadošie pētnieki ir katedras absolventi, kuru zinātniskās intereses nosaka institūta iekšējo struktūru, trīs pētnieciskās laboratorijas: Vides procesu, Silīcija tehnoloģiju un Multifizikālo procesu laboratorija.

2020. gada pētījumu projektu portfeli sastāda gan ģeotelpiskās informācijas tīmekļa servisu un pakalpojumu izstrāde (zemes pavadoņu datu analīzes projekts MERCATOR), gan trīs ERAF līdzfinansēti projekti, tajā skaitā atvērtā koda programmatūras izstrādei kompleksu magnetohidrodinamisko (MHD) procesu modelēšanai un projektēšanas atbalstam.

SMI nozīmīgi ir arī rūpnieciskie pētījumi, piemēram, alternatīvu liela diametra silīcija monokristālu tehnoloģiju attīstībai Latvijā. Lietišķajos pētījumos sadarbības partneri ir gan Latvijas, gan Eiropas uzņēmumi, gan arī pašvaldības un valsts institūcijas. Projektu kopējais gada finansējums ir aptuveni viens miljons eiro.

Vairāk SMI var uzzināt jaunizveidotā tīmekļa vietnē, kur var iepazīties ar struktūrvienības aktualitātēm un personālu, uzzināt vairāk par pētījumu virzieniem, izzināt 25 gadus ilgo vēsturi, kā arī atrast praktisku informāciju – kontaktus un koordinātes. Tīmekļa vietne pieejama arī angļu valodā. Informācija par SMI aktualitātēm var lasīt arī institūta "Facebook" lapā.

"Uzmeklēt procesu aprakstam vienādojumus un atrisināt tos, veidot virtuālu, skaitļos ietērptu, realitāti, meklēt un atrast skaistumu un radīšanas prieku gan šajās darbībās, gan to rezultātā. Iepazīt nozaru problēmas, pētniekiem labi pazīstamus un akadēmiskai videi svešākus objektus, parādības, procesus. Runāt ar nozaru profesionāļiem, palīdzot tiem izprast būtisko viņu pašu darbības jomā, un uzburt negaidītus risinājumus.

Pārsteigt ar neierastām un paradoksālām interpretācijām un līdzībām. Palīdzēt sameklēt citu skatu punktu, vai ieraudzīt ko nebijušu ar neieinteresēta, bet aizrautīga vērotāja aci.

Tas ir prieks, ko matemātiķi un fiziķi jau izsenis izjūt, projicējot realitāti vienādojumos. Datori un fizikā bāzēta izglītība ļauj to izbaudīt arī mums LU FMOF SMI! Esam lepni būt klātesoši skaitliskās modelēšanas eksplozīvajā attīstībā no pašiem tās pirmsākumiem līdz mūsdienām," tā tēlaini institūta uzdevumu un darbību raksturo direktora Bethers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!