Foto: Arhīva foto
Gandrīz pēdējos 40 gadus Maunaloa bijis kluss, taču nu vairākas pazīmes liecina, ka tas drīzumā varētu mosties, raksta "Discover Magazine". Havaju salās esošais Maunaloa ir lielākais vulkāns uz Zemes, un pēdējo reizi tā izvirdums noticis 1984. gadā.

Tas ir tā saucamais vairoga tipa vulkāns. Šie vulkāni ir samērā lēzena profila un aizņem lielu platību – tos veido zemas viskozitātes lava, kas izvirdumu laikā attiecīgi plūst plānākos slāņos un spēj aizplūst tālāk no krātera nekā stratovulkānu izvirdumos izplūstošā lava. Vairoga vulkāni savu nosaukumu ieguva pateicoties tam, ka arī vizuāli atgādina uz zemes nomestu karavīra vairogu. Uzskatāmi piemēri rodami ne tikai uz Zemes – Saules sistēmā lielākais mums zināmais vulkāns atrodas uz Marsa. Attēlā no augšas Olimpa kalns jeb "Olympus Mons" nudien atgādina seno karotāju vairogu.


Foto: NASA

"Olympus Mons" uz Marsa ir lielākais vulkāns Saules sistēmā.

Maunaloa sniedzas vairāk nekā četru kilometru augstumā virs jūras līmeņa, taču, ja mērītu no tā pakājes, kas sākas okeāna dziļumos, šis vulkāns būtu apmēram Everesta augstumā. Pēdējos gadu desmitus tas bijis mierīgs, taču nu šī situācija sāk mainīties. Havaju salās par vulkānu monitoringu atbildīgā observatorija informējusi, ka pēdējo nedēļu laikā strauji pieaudzis zemestrīču skaits dziļi pazemē zem Maunaloa. Ja normāli ik dienu tiek fiksētas piecas līdz 10 zemestrīces, tad septembra beigās to skaits pārsniedza 100.

Zemestrīces koncentrējas zem vulkāna virsotnes kalderas (kaldera ir gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums) un uz ziemeļrietumiem no virsotnes. Vienā daļā tās ir dziļākas – ap piecu līdz 10 kilometru dziļumā, bet otrā – mazāk par pieciem kilometriem zem virsmas.


Arhīva foto

Pēdējo reizi Maunaloa izvirdums piedzīvots 1984. gadā.

Vēl viena pazīme, kas liecina par pastiprinātu Maunaloa aktivitāti, ir virsotnes daļas izplešanās. Magma, saprotams, aizņem vietu. No zemes dzīlēm magmai plūstot augšup, tā spiež virsotni uz āru pietiekami, lai ar mērinstrumentiem šīs izmaiņas varētu fiksēt. Šis process gan Maunaloa novērots jau pēdējo gadu. Maunaloa aktivitātes pieaugums nenozīmē, ka izvirdums gaidāms rīt, parīt vai pēc mēneša. Tikpat labi var paiet vēl vairāki gadi, vai arī vulkāns atkal var norimt.

Zinātniekiem aizvien ir grūti precīzi ilgtermiņā prognozēt vulkānu izvirdumus. Līdz galam nav izprasts, kas tieši ir "starta šāviens" izvirdumiem. Iespējams, pieaugošs daudzums magmas ieplūst vulkāna sistēmā, līdz tiek sasniegts kāds kritiskais daudzums. Retos gadījumos tās varētu būt arī spēcīgas zemestrīces netālu no vulkāna.

Šobrīd Havaju salās aktīvākais vulkāns ir Kīlauea. Ja arī Maunaloa sāksies izvirdums, tā būtu pirmā reize kopš 1980. gadiem, kad Havaju salās vienlaicīgi aktīvi ir vairāki no pieciem lielajiem vulkāniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!