Dīvainajam atstarojumam uz Marsa jauns izskaidrojums
Foto: Ar "Mars Reconnaissance Orbiter" pavadoņa HiRISE instrumentu uzņemts attēls – Marsa dienvidu pola krāšņais sasalums. Attēls: NASA/JPL-Caltech/University of Arizona

2018. gadā pētnieki paziņoja, ka uz Marsa ūdens varētu būt ne tikai sasalušā veidā, bet arī šķidrs – vismaz tā liecina radara dati no Eiropas Kosmosa aģentūras pavadoņa "Mars Express". Taču nu cita astronomu grupa norāda, ka dīvainajam atstarojumam var būt arī cits izskaidrojums, vēsta vietne "Space.com".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2018. gadā radara datos fiksētais signāls ir no Marsa dienvidu pola apgabala, kas pazīstams ar nosaukumu "Ultima Scopuli". Šādu atstarojumu ar radariem uz Zemes var fiksēt vietās, kur ir šķidrs ūdens. Piemēram, līdzīgu signālu uz Marsa fiksētajam pētnieki redz tad, kad ar radaru pēta milzīgo Vostokas ezeru Antarktīdā, kas atrodas zem trīs kilometrus bieza ledus slāņa. Tāpēc sākotnēji pētnieki cerēja, ka šie dati nozīmē – arī uz Marsa zem ledus "cepures" atrodams šķidrs ūdens.

Nu pētnieki no Kornela Universitātes, izmantojot gan vecos datus, gan veicot datorsimulācijas, pierādījuši – šādu atspīdumu var izskaidrot arī citādi, ne tikai ar zemledus ezeru. Simulācijā mainot parametrus, līdzīgs iznākums ar radaru fiksētajam iegūts arī ar oglekļa dioksīda ledus slāņiem, bazalta slāņiem un dažādu citu minerālu slāņiem. Ir labi zināms, ka Marsa dienvidu pola ledus "cepurē" ir milzīgs daudzums tieši sasaluša oglekļa dioksīda.

Taču pats būtiskākais secinājums no datorsimulācijām ir tāds, ka daudz lielāku ietekmi uz atstaroto signālu atstāj nevis slāņu sastāvs, bet gan biezums un veids, kā tie izkārtojušies.

"Es varēju simulācijās izmantot pat vienkārši iežu slāņus vai putekļaina ledus slāņus un tikt pie līdzīgiem rezultātiem," universitātes vietnē publicētā paziņojumā paudis pētījuma autors Dans Lalihs. "Pētījuma galvenais vēstījums ir – slāņu sastāvs ir mazāk svarīgs par to biezumu un pārejām no viena slāņa uz citu."


Foto: ESA/DLR/FU Berlin/Bill Dunford

"Marss Express Orbiter" iemūžinātais Marsa dienvidu pols un prāvā ledus "cepure".


Tātad – šķidrs ūdens nav obligāta sastāvdaļa, lai šo izskaidrotu. Tomēr šis darbs arī nepierāda pretējo, ka uz Marsa kaut kur zem virsmas nevarētu būt šķidra ūdens rezervuāri. Piemēram, Kembridžas Universitātes planētu pētnieku vadībā tapušā darbā tieši apgalvots, ka vislabāk Marsa dienvidu pola ledus "cepures" uzvedību var izskaidrot šķidrs ūdens zem tās. Šī pētnieku grupa izmantoja datus no pavadoņa "Mars Global Surveyor" lāzeraltimetra, kartējot augstuma izmaiņas un svārstības ledus "cepures" augšējā slānī. "Jauno topogrāfisko datu, radara datu un mūsu datorsimulāciju rezultāti liecina, ka uz Marsa arī šobrīd vismaz vienā apgabalā zem ledus eksistē šķidrs ūdens," spriež viens no pētījuma autoriem – Kembridžas Universitātes profesors Nīls Arnolds.

Šķiet, ka šīs debates izšķirt varēs vien urbums Marsa dienvidu polā, jo pašlaik abās nometnēs ir gan labi argumenti, gan "caurumi" datos un pieņēmumi.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.