Pētnieki, kas pirms aptuveni desmit gadiem atklāja šos veidojumus, jau sākumā izvirzīja hipotēzi, ka tie varētu būt radušies bolīda eksplozijas rezultātā, taču vēlāk šai versijai piepulcējās citas pētnieku grupas vērtējums, ka stikla veidojumi radušies plašu un spēcīgu ugunsgrēku rezultātā. Tolaik Atakamas tuksnesis vēl nebija gluži tuksnesis – tur bija smilšaina augsne, auga zāle un arī koki. Jaunā pētījuma autori versiju par ugunsgrēkiem noraida.
ASV un Čīles zinātnieku komanda šiem veidojumiem veica ķīmiskā sastāva analīze. Kopumā tika izpētīti vairāki desmiti paraugu. Iekšā stikla veidojumos tika atrasti dažādi minerāli, piemēram, cirkons, kā arī reti cirkonija oksīda minerāli – badelīti. Cirkons par badelītu var pārveidoties vien ļoti augstā temperatūrā, parasti karstumam jābūt lielākam par 1670 grādiem pēc Celsija, un tas ir ievērojami karstāk nekā temperatūra zālāju ugunsgrēkos.
Tāpat pētnieku komanda secinājusi, ka daļa no veidojumos atrastajiem minerāliem iepriekš uzieti tikai objektos, kas uz Zemes ieradušies no kosmosa, piemēram, meteorītos. Daļa uzieto minerālu, piemēram, kubanīts un troilīts, iepriekš atrasti paraugos no komētas ar nosaukumu "Wild 2", no kuras NASA ievāca paraugus "Stardust" misijas laikā. Arī stikla veidojumu vijumi un neparastās formas liecina, ka tie veidojušies ārkārtīgi lielā karstumā, kam varētu būt piebiedrojies ļoti spēcīgs vējš. Tieši šādi apstākļi sagaidāmi, kad Zemes atmosfērā milzu ātrumā ielidojusi un sasprāgusi komēta. Par to liecina arī fakts, ka veidojumi atrasti šaurā un garā joslā, turklāt lielākas koncentrācijas ir atsevišķās joslas vietās, tādējādi pētnieki spriež, ka tas bijis nevis viens sprādziens, bet vairāku sprādzienu sērija, komētai sadaloties atmosfērā lidojuma laikā.
Foto: Brauna Universitāte
"Šī ir pirmā reize, kad mums ir skaidri pierādījumi tam, ka šie stikla veidojumi ir radušies siltumstarojuma un vēju rezultātā, kas savukārt radās komētas eksplozijas rezultātā," raksta pētījuma vadošais autors, Brauna Universitātes Zemes, vides un planētu zinātņu nodaļas emeritētais profesors Pīts Šulcs. "Lai būtu vērojamas tik dramatiskas sekas tik plašā teritorijā, tai bija jābūt patiesi milzīgai eksplozijai. Daudzi no mums redzējuši, kā meteori un bolīdi šķeļ debesjumu, taču tie ir nieki salīdzinājumā ar šo notikumu."
Pētnieku aplēses liecina, ka eksploziju sērija notikusi pirms aptuveni 12 tūkstošiem gadu.
Darbs publicēts 2. novembrī izdevumā "Geology".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
