Drastiskais savvaļas dzīvnieku populācijas sarukums apdraud arī cilvēku labklājību
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Dzīvnieku, putnu, zivju populācijas nepilnu 50 gadu laikā sarukušas par vairāk nekā divām trešdaļām – šāds secinājums kā ledaina ūdens šalts tieši uz galvas izklāstīts šonedēļ publiskotā indeksā "The Living Planet", kā arī iztirzāts izdevumā "Nature" publiskotā pētījumā, brīdinot par pārmērīgā resursu patēriņa sekām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cilvēku saimnieciskās un citas darbības rezultātā degradētas trīs ceturtdaļas no planētas sauszemes teritorijām un 40 procenti no okeānu platībām, kas draud ar neparedzamām sekām arī cilvēku labklājībai nākotnē.

"The Living Planet" indekss, kura veidošanā tiek iekļauti dati par vairāk nekā 4000 mugurkaulnieku sugām, ieskicē ainu, kurā strauja mežu izciršana un lauksaimniecības platību palielināšanās ir galvenie dzinuļi dzīvnieku populāciju sarukumam laika posmā no 1970. līdz 2016. gadam. Indeksa veidotāji brīdina, ka šādu tendenču turpināšanās var pavisam tiešā veidā atspēlēties arī uz cilvēku veselību – arvien izvēršot cilvēku klātbūtni iepriekš salīdzinoši neskartās teritorijās (piemēram, Amazones lietus mežos) un attiecīgi tuvākā kontaktā ar savvaļas dzīvniekiem, nākotnē pieaugs arī zoonotisku vīrusu izraisītu pandēmiju risks. Par ko līdzīgu jau nesen brīdināja arī ekologs no Brazīlijas Dāvids Lapola.

Šobrīd izskatās, ka tendence neuzlabojas – monitorējot situāciju kopš 1970. gada, ar katru jaunu ziņojumu secinājumi ir bēdīgāki. Kā ziņu aģentūrai AFP norādīja Pasaules Dabas fonda ģenerāldirektors Marko Lambertini, notikumi turpina attīstīties nepareizajā virzienā.

"2016. gadā mēs dokumentējām sarukumu par 60 procentiem, nu tie ir jau 70 procenti."

Līdz 1970. gadam ietekme uz vidi cilvēces saimniekošanas rezultātā bija mazāka par planētas spēju savus resursus atjaunot, taču nu mēs, pēc Pasaules Dabas fonda aplēsēm, planētu ekspluatējam ar intensitāti, kas ir uz pusi lielāka nekā planētas pašatjaunošanās kapacitāte.

Darbojas vairāku faktoru kopums – gan piesārņojums, gan invazīvu sugu izplatīšanās –, būtiskākie faktori ir dzīvotņu iznīcināšana, galvenokārt, mežu izciršana un to pārveidošana par lauksaimniecības platībām, izspiežot dzīvniekus no viņu mājām. Tāpat arvien lielāku platību apgūšana nozīmē arvien lielāku resursu patēriņu to uzturēšanai – šobrīd aptuveni trešdaļa sauszemes un trīs trešdaļas saldūdens resursu ir atvēlēti pārtikas ražošanai. Arī okeānā situācija ir skarba, vēstīts ziņojumā. 75 procenti zivju resursu pakļauti pārlieku lielai nozvejai.

Drastiskais savvaļas dzīvnieku populācijas sarukums apdraud arī cilvēku labklājību
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Izdevumā "Nature" publiskotajā pētījumā ieskicēti scenāriji šīs negatīvās ietekmes mazināšanai, kas, ja ieviesti kompleksi un efektīvi, nākotnē varētu palīdzēt saglabāt būtisku daļu sugu. Piemēram, pētnieki par ļoti svarīgu faktoru uzskata cilvēku uztura paradumu maiņu, tāpat būtiski jāsamazina postā aizlaistās un nepatērētās pārtikas apjomi, kuras ražošanā veltīgi iztērēti lieli resursi.

"Mums jārīkojas tagad. Biodažādība tipiski atjaunojas daudz lēnāk, nekā tā samazinās," AFP citē vienu no pētījuma autoriem Deividu Leklēru.

Drastiskais savvaļas dzīvnieku populācijas sarukums apdraud arī cilvēku labklājību
Foto: AP/Scanpix/LETA

Labā ziņa ir tā, ka cilvēki arvien vairāk apzinās problēmas nopietnību un arvien biežāk sasaista planētas un vides "veselību" ar cilvēku labklājību ilgtermiņā.

"Ja iepriekš cilvēki vienkārši skuma par dabas iznīkšanu, tad šobrīd jau patiesi sāk bažīties. Mums aizvien ir morāls pienākums līdzpastāvēt ar dzīvo dabu uz šīs planētas," skaidro Pasaules dabas fonda vadītājs Lambertini, bilstot, ka nu ir labi redzama dabas resursu iznīcināšanas ietekme gan uz ekonomiku, gan arī cilvēku veselību.

Tags

Bioloģija Dabas aizsardzība Klimata pārmaiņas Zaļais dzīvesveids Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form