Vidusokeāniskās grēdas ir lielas, lineāras Zemes garozas virsmas pacēluma joslas okeānos. Šajās vietās magma cauri lūzumiem okeāna gultnē plūst augšup un veido jaunu garozas slāni. Zem tās daļēji izkusuši, īrisa konsistencei līdzīgi mantijas ieži plešas pretējos virzienos un līdzi stiepj jauno garozu, veidojot milzīgu ieleju, grēdu, pauguru un kalnu sistēmu.
Šīs grēdas parasti veidojas visai lielā dziļumā – pāris kilometrus zem ūdens. Kā raksta "Discover Magazine", tās, šķiet, varētu būt pēdējās no vietām, kur meklēt senu kontinentu fragmentus. Taču nupat zinātniskajā žurnālā "Science Advances" publicētā pētījumā datēti akmeņi runā par labu hipotēzei, ka Zemes kontinenti veidojušies jau visai agri, bet vēlāk "zuduši" dziļi zem garozas okeāna dzelmē.
Pētījumā Ķīnas Zinātņu akadēmijas ģeologs Čuaņs Džou Liu 2017. gadā devās uz Vudsholas Okeanogrāfijas institutu Masačūsetsā, kur tika pie paraugiem, kas izcelti no Dienvidrietumu Indijas vidusoekāniskās grēdas. "Nekad nebūtu iedomājies, ka šie ir ieži no kontinentiem. Tie izskatās gluži tāpat kā citi, kurus tipiski varam atrast jūras dibenā," spriež zinātnieks.
Viņš šiem paraugiem veica datēšanu un secināja, ka tie varētu būt pat līdz 2,7 miljardiem gadu seni. Tiek lēsts, ka pirmie kontinenti veidojās pirms apmēram 3,3 miljardiem gadu. Liu norāda, ka mantijā esošās konvekcijas straumes var pārvietot kratonus (lielas, mazkustīgas garozas daļas ar biezu dziļu lūzumu tīklu) ļoti lielus attālumus, un ir pamats domāt, ka šajā vidusokeāniskajā grēdā atrastie paraugi varētu būt no Kapvālas kratona Āfrikas dienvidu daļā.
Tiesa, šis kratons atrodas apmēram 2000 kilometru attālumā no konkrētās okeāna grēdas, tāpēc jautājums – kā šie ieži tur nonākuši. Liu ar kolēģiem spriež, ka karstu iežu masas, ceļoties augšup no mantijas, erodējušas Kapvālas kratona apakšējo daļu, atdalot no tā prāvus gabalus, kas tad ar konvekcijas straumēm mantijā nonākuši līdz šai vidusokeāniskajai grēdai Indijas okeānā. Datorsimulācijas liecina, ka šādā veidā no Kapvālas kratona 100 miljonu gadu laikā varētu tikt atdalīta pat piektā daļa kratona masas.
Šis atklājums arī rosina diskusiju par Zemes kontinentu attīstību vispār. Tradicionāli, tā kā tuvu Zemes virsmai atrodams visai maz ļoti senu iežu, tiek uzskatīts, ka kontinenti "auguši" pakāpeniski un pamazām. Taču alternatīva hipotēze ir – lielākā daļa kontinentu platības izveidojās visai sen, bet daļēji tika "pārstrādāti" atpakaļ mantijā.
Viss pētījums lasāms, klikšķinot šeit.
