Džinsi piesārņo Arktikas ūdeņus
Foto: Pixabay

Mikrošķiedras atrodamas teju visur, taču līdz šim parasti bažas raisīja tieši sintētisko audumu atliekas planētas ūdenstilpnēs. Taču Toronto universitātes zinātnieku pētījums liecina, ka ne mazāks pamats straukumam ir arī kokvilnas audumu mikrošķiedras. Vēl konkrētāk runa ir par vienu no planētas iedzīvotāju iecienītākajiem apģērbiem – džinsiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izdevumā "Environmental Science and Technology Letters" publicētajā pētījumā izklāstīts, kā vides zinātnieks Sems Etijs ar kolēģiem uzgājuši ievērojamu daudzumu džinsa auduma mikrošķiedru okeānā Kanādas ziemeļu piekrastē, tālu no cilvēku apdzīvotām vietām. Pagaidām nav noskaidrots, vai šīs mikrošķiedras tur nokļuva ar ūdens straumju palīdzību vai ar gaisa masām, vai varbūt ar abu "transportlīdzekļu" kombināciju, taču skaidrs, ka mērots tāls ceļš.

Septiņu zinātnieku komanda ievāca paraugus Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (attēlā zemāk), kā arī tuvāk apdzīvotām vietām, dažos no Ziemeļamerikas Lielajiem ezeriem – Ontārio ezerā un Hūronā.

"Dīvainā kārtā visos paraugos uzgājām zilas krāsas šķiedras. Bija jānoskaidro, vai šīs zilās šķiedras varētu būt no džinsiem," izdevumam "Gizmodo" skaidro pētījuma vadošā autore Mirjama Daimonda, zemes zinātņu profesore Toronto universitātē.

Džinsi piesārņo Arktikas ūdeņus
Foto: AP/Scanpix/LETA

Laboratorijā, liekot lietā dažādus rīkus, izpētīts, pēc kādiem parametriem un ar kādu metodi noteikt – kuras no mikrošķiedrām ir tieši no džinsiem, bet kuras ir no citiem kokvilnas audumiem. Bruņojušies ar šīm zināšanām, pētnieki devās pētīt nu jau notekūdeņus, kas pēc attīrīšanas tiek iepludināti ezeros. Secinājums – pat attīrīšanas iekārtas nespēj izfiltrēt un savākt visas mikrošķiedras, bet, atkarībā no iekārtu dizaina, vien no 83 līdz 99 procentiem. Tādējādi katrā litrā attīrīta ūdens vidēji atrastas 22 mikrošķiedras.

Tāpat pētnieki veica eksperimentu, lai noskaidrotu, cik daudz džinsa vispār nonāk līdz attīrīšanas iekārtām. Mazgājot jaunus un lietotus džinsus, secināts, ka jauns bikšu pāris mazgāšanas laikā ūdenī izdala pat 56 tūkstošus mikrošķiedru, aptuveni 10 reižu vairāk nekā, piemēram, flīsa jaka. "Kas ir pārsteidzoši – cik daudzi no mums valkā džinsus," piebilst Daimonda.

Izdevums "Wired" klāsta, ka aptuveni puse Kanādas iedzīvotāju valkā džinsus teju katru dienu, turklāt vidējais kanādietis džinsus mazgā pēc divām valkāšanas reizēm.

Džinsi piesārņo Arktikas ūdeņus
Foto: Kranich17 / cc

Kolīdz nonākušas vidē, šīs mikrošķiedras gan ar ūdens straumēm, gan ar gaisa masām un vēlāk lietu (līdzīgi kā mikroplastmasa – par to vari lasīt šeit) var mērot prāvus attālumus un nonākt teju jebkurā pasaules nostūrī, pat tādos, kas ir šķietami cilvēka darbības neskarti. Ja par mikroplastmasas un arī džinsa mikrošķiedru klātbūtni apdzīvotu vietu tuvumā, tostarp Ziemeļamerikas Lielajos ezeros, pārsteigumu īsti nav, tad

fakts, ka vienā izžāvētā kilogramā nogulšņu no Arktikas ūdeņiem pētnieki uzgāja ap 2000 mikrošķiedru, jau ir daudz nepatīkamāka atskārsme.

"Par to citi jau rakstījuši literatūrā – Arktika ir dziļāko okeāna straumju galapunkts. Tā ir kā dziļūdens konveijera lente, kas savāc daļiņas no visas pasaules un nogādā tās Arktikā, kur nu mēs nogulsnēs varam atrast prāvu mikroplastmasas daudzumu," izdevums "Wired" citē okeānu piesārņojuma pētnieku Markusu Eriksenu, kurš nav tieši saistīts ar konkrēto pētījumu.

No šiem diviem tūkstošiem daļiņu aptuveni piektdaļa ir tieši džinsa auduma mikrošķiedras. Džinsi burtiski piesārņo ūdeņus Arktikā.

Tags

Klimata pārmaiņas Piesārņojums Zaļais dzīvesveids Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form