Dzintarā uzieta liecība par neparastu miniplēsēju – kolibri izmēra dinoputnu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pirms kādiem 100 miljoniem gadu, mezozoja ēras vidū, Zeme bija mājvieta dažādiem dinozauriem. Vairums no mums redzējuši vai vismaz dzirdējuši par kino kases grāvējiem – "Juras laikmeta parka" franšīzes filmām (jura ir viens no trim mezozoja periodiem). Šoreiz gan runa nevis par popkultūrā slavenāko no dinozauriem – biedējošo karalisko tiranozauru –, bet tieši pretēji, par mini izmēra dinozauriņu, kuram līdzās pat kolibri varētu justies kā visai prāva auguma putns. Dzintara gabaliņā atrasta lieliski saglabājusies fosilija – mini dinozaurputna galvaskauss.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mjanmas ziemeļos atrastā dzintara gabalā, kas ir ap 100 miljoniem gadu sens, uzietais galvaskauss ir vien septiņus milimetrus garš, tā augšžoklī – smalki kā adatas zobiņi, vairāk nekā 100 tādu. Acu dobumu forma liecina, ka dzīvniekam bijušas visai prāvas acis, ja salīdzina ar pārējām ķermeņa proporcijām. Tas izskatījies gluži jokains, pat nedaudz muļķīgs, un ne īsti pēc putna, ne īsti pēc dinozaura.

"Kad pirmo reizi šo paraugu redzēju, tas man "nonesa jumtu". Mēs nekad ko tamlīdzīgu nebijām redzējuši," vietnē "YouTube" publicētā video par šo atklājumu stāsta viena no izdevumā "Nature" publicētā pētījuma autorēm, paleontoloģe Dzjiņmai O'Konora.

"Parasti par dinozauriem domājam kā par radījumiem ar šiem milzīgajiem skeletiem, bet nu paleontoloģiju pilnībā izmaina dzintarā uzietas fosilijas. Tas izskatās, it kā dzīvnieks būtu nomiris vakar. Dzintara gabalā – šajā nelielajā logā uz pagātni – saglabājušies pat mīkstie audi," sajūsmu neslēpj pētniece.

Atradumam dots nosaukums Oculudentavis khaungraae, ko varētu aptuveni tulkot kā "acu zobu putns".

Sīkie zobiņi ir skaidrs apliecinājums, ka šis lidonis bija plēsējs un, visticamāk, tā medījums bija insekti. Acu dobumu forma liecina, ka dzīvnieks, visticamāk, medījis laba apgaismojuma apstākļos, tātad dienas laikā.

Šobrīd Oculudentavis khaungraae ierindots atsevišķā kategorijā – mūsdienu kolibri, kaut izmērā līdzīgs, nez vai ir šī lidoņa tuvs radinieks. Kolibri barojas no nektāra, bet šis zobainis bija mednieks, un paleontologi uzskata, ka katram no šiem dzīvniekiem evolūcijas ceļš līdz mini izmēram bijis atšķirīgs.

Pētnieki uzskata, ka šis lidonis varētu būt svēris vien kādus divus gramus, sešas reizes mazāk par iepriekš zināmo mazāko "dinozaurputnu".

"Tas liecina, ka jau salīdzinoši neilgā laikā pēc putnu izcelšanās vēlīnajā juras periodā (laika posms no 200 līdz 145 miljonu gadu senā pagātnē), tie jau bija evolucionējuši līdz šādiem mini izmēriem," komentē Oksfordas Universitātes paleobiologs Rodžers Bensons.

Ja rodas likumsakarīgs jautājums – kāpēc tad virsrakstā dinozaurs, ja runa par zobainu putnu, jāatgādina, ka zinātniskais konsenss šobrīd ir tāds, ka putnu senči bijuši teropodi – divkājaini dinozauri, plēsēji. Par nupat dzintara gabalā atrasto eksemplāru pētnieki lēš, ka tas varētu būt evolūcijas pārejas posms no dinozauriem uz putniem, vien nav skaidrs, kurā pusē – dinozauru vai putnu – tas "lielajā bildē" to būtu korektāk pieskaitīt.

Bensons skaidro, ka atrastais galvaskauss un dažas tā iezīmes drīzāk atgādina ķirzakas.
Nākotnē pētnieki cer uziet vairāk šādu dzintarā ieslodzītu fosiliju – tas ir ideāls "konteiners", kas ļauj miljoniem gadu saglabāties ne tikai kauliem, bet arī mīkstajiem audiem, kas citādi būtu zuduši.

"Ja nebūtu dzintara, mums par šādu mini faunu nebūtu nekādu datu. Tas ir satriecoši – atklāt šādu jaunu ekoloģisku nišu, par kuras eksistenci iepriekš pat nebija zināms," spriež O'Konora.

Tags

Dinozauri Bioloģija Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form