Kvanzs šādu perspektīvu ieskicēja pirms nepilnām divām nedēļām, uzrunājot klātesošos institūta jaunā centra atklāšanā – tas būs veltīts pētījumiem par dzīvības izcelsmi un izplatīšanos, vēsta vietne "Space.com".
"1995. gadā mans kolēģis un Nobela prēmijas laureāts Didjē Kelo atklāja pirmo mums zināmo planētu ārpus Saules sistēmas. Nu mums ir zināmas vairāk nekā 5000 citplanētas, un jaunas tiek atklātas ik dienu," skaidro Kvanzs.
Citplanētu skaits ir grūti aptverams. Astronomi lēš, ka mūsu galaktikā vien ir ap 100 miljardiem zvaigžņu, un ap katru no tām riņķo vismaz viena planēta. Un tā ir tikai viena no miljoniem galaktiku. Kaut ar šobrīd pieejamajām tehnoloģijām vieglāk ir pamanīt lielas gāzu planētas, Kvanzs uzskata, ka daudzas no citplanētām ir gluži kā mūsu mājas – cietzemes planētas tādā attālumā no savas zvaigznes, lai uz šīs planētas varētu eksistēt ūdens šķidrā veidā.
Tas, ko pašreiz ir visai grūti izpētīt – šādu cietzemes planētu atmosfēras īpašības, piemēram, blīvumu un ķīmisko sastāvu. Un bez tā īsti nevar runāt par citplanētu dzīvības formu meklēšanu.
Kvanzs šo uzrunu teica vien dienu pēc tam, kad Džeimsa Veba teleskopa komanda bija paziņojusi par pirmo tiešo citplanētas attēlu, kas uzņemts ar šo ierīci. Tā ir milzīga gāzu planēta, 12 reižu lielāka par Jupiteru. "Tas ir gāzu milzis, kas riņķo ļoti tālu no savas zvaigznes. Šādas planētas varam tiešā veidā nobildēt ar Veba teleskopu, bet ne mazas planētas. Veba teleskops tam nav gana jaudīgs," norāda astronoms.
Taču jau šobrīd tiek spriests par instrumentiem, kas šo "robu" astronomu tehnoloģiskajā nodrošinājumā aizpildīs. Kvanza komanda strādā pie vidējā infrasarkanā starojuma kameras un spektrogrāfa METIS (mid-infrared ELT imager and spectrograph), kas tiks uzstādīts gigantiskajā teleskopā ELT jeb "Extremely Large Telescope". Šo milzi plānots pabeigt līdz desmitgades izskaņai, un ar savu 40 metru diametra spoguli tas būs lielākais jebkad uzbūvētais optiskais teleskops.
"METIS instrumenta galvenais uzdevums būs uzņemt pirmo tiešo attēlu ar cietzemes planētu ārpus Saules sistēmas. Vēlams, līdzīgu mūsu Zemei, kas riņķo ap kādu no tuvējām zvaigznēm," norāda Kvanzs un ieskicē, ka ilgtermiņa vīzija ir to izdarīt ne tikai ar vienu, bet dučiem planētu, turklāt detalizēti izpētot to atmosfēras.
Tiesa, arī ar METIS var nepietikt, lai fiksētu dzīvības pazīmes uz tālām pasaulēm. ELT novērojumos, gluži kā visiem uz Zemes izvietotajiem teleskopiem, traucēs mūsu planētas atmosfēra. Tādējādi ideālā gadījumā nākotnē citplanētu "fotogrāfs" būtu jāsūta kosmosā, līdzīgi kā Veba teleskops. Par šādu projektu jau pirms pieciem gadiem sākta apspriešanās Eiropas Kosmosa aģentūrā. Tiesa, projektam ar zīmīgo nosaukumu LIFE (no angļu valodas – dzīvība; Large Interferometer for Exoplanets) vēl nav nedz oficiāla apstiprinājuma, nedz piešķirta finansējuma. Taču, ja to nolems īstenot, plānots, ka šī ierīce jau varētu cietzemes citplanētu atmosfērās atrast tādas molekulas, kas parasti saistāmas ar dzīvu organismu klātbūtni.
Kaut šis laika rāmis ir ambiciozs Kvanzs uzskata – ārpuszemes dzīvības meklējumiem uz tālām citplanētām piemēroti instrumenti astronomu rīcībā varētu būt tuvāko 25 gadu laikā.
