Zebras – baltas ar melnām svītrām vai tomēr melnas ar baltām svītrām? Šādu jautājumu vecākiem varētu uzdot vien zinātkāri bērni. Taču par šo un līdzīgiem jautājumiem galvu savulaik lauzījuši arī gana daudz zinātnieku. Atbildot uz šiem šķietami triviālajiem jautājumiem, procesā tiek uzzināts daudz jauna par dzīvnieku bioloģiju. Tātad, kā tur īsti ir ar tām zebrām?

Pirmajā brīdī šķiet, ka zebras apmatojuma pamatkrāsa ir balta kā audekls, uz kura tad daba uzgleznojusi rotu – melnās svītras. Katras zebras raksts ir unikāls un arī variē atkarībā no zebras sugas. Mūsdienās tādu ir trīs – līdzenumu zebra (Equus quagga), kalnu zebra (Equus zebra) un augumā visprāvākā – tuksneša zebra (Equus grevyi). Taču caurmērā tām visām ir viena raksturiezīme – melnās joslas vēdera zonā vai nu beidzas, vai arī vēders ir gandrīz pilnīgi balts (kalnu un tuksneša zebrām). Arī, ja rēķina procentuāli, baltais apmatojums aizņem lielāku laukumu uz zebras ādas. Tādējādi vēl jo vairāk varētu šķist, ka zebras ir baltas ar melnām svītrām. Taču šis priekšstats ir aplams.

Katrā zebras folikulā ir melanocīti – pigmenta šūnas. Tajās tiek sintezēts melanīns – pigments, kas nosaka ādas un apmatojuma krāsu. Jo vairāk melanīna, jo tumšāka krāsa, jo mazāk melanīna, jo krāsa gaišāka. Zebras melnais apmatojums ir pārpārēm pilns ar melanīnu, bet baltajā apmatojumā melanīna nav vispār, jo folikuli, no kuriem aug baltais apmatojums, ir "izslēguši" melanocītus, un melanīns netiek sintezēts.

Šos procesus cītīgi pētījis Kalifornijas Universitātes Deivisā biologs un ekologs Tims Karo, kurš vietnei "Live Science" norāda, ka "pēc noklusējuma" zebras folikulos jābūt melanocītiem, kas sintezē melanīnu, taču daļā folikulu tie ir "deaktivēti", kas rezultējas baltās svītrās. Tātad zebras apmatojuma pamatkrāsa ir melna, bet svītras baltas, un nevis otrādi.

Tiktāl nu būtu skaidrs. Tas, par ko vēl pētniekiem nav gana laba izpratne, ir specifiski bioloģiskie procesi, kas noved pie melanocītu "izslēgšanas". Viens no pavedieniem ir saistīts ar kādu citu dzīvnieku – Āfrikas svītraino peli (Rhabdomys pumilio). Arī šī dzīvnieciņa kažoks ir svītrains, un 2016. gadā izdevumā "Nature" publicētā pētījumā secināts, ka gņs Alx3 ir aktīvāks peles kažoka baltajās strīpās. Šis gēns ietekmē melanocītu attīstību, proti, to aptur, tādējādi arī netiek sintezēts melanīns un kažoks šajā vietā ir gaišs. Zebru gadījumā tik skaidras atbildes vēl nav.

Arī teorijas, kāpēc zebrām vispār ir šāds raksts, ir vismaz desmit. Viena no pēdējā laikā biežāk izskanējušajām ir tā, ka šāds raksts palīdz cīņā pret kukaiņiem. Pērn zinātniskajā žurnālā "Proceedings of the Royal Society of B" publicētā pētījumā secināts, ka uz zirgiem, kas apsegti ar rūtainu vai strīpainu deķi, insekti nosēdās retāk nekā uz tiem, kas apsegti ar vienkrāsainu deķi.
"Ir ļoti maz zīdītāju, kam ir šāds kontrastējošu svītru raksts kā zebrai. Līdzīgs raksts uz rumpja ir okapi, bet caurmērā teju nevienai citai sugai nav šādu izteiktu melnbaltu svītru. Mans minējums būtu, ka tam ir kukaiņus atbaidoša funkcija, kas ir unikāla zirgu dzimtas dzīvniekiem, jo tie Āfrikā ir ļoti uzņēmīgi pret kukaiņu pārnēsātām slimībām," vietnei "Live Science" klāsta Karo.

Tiesa, ir vēl vairākas konkurējošas teorijas, tostarp par šāda raksta nozīmi termoregulācijā. Vēl gluži ar pilnu pārliecību nevar izskaidrot, tieši kāpēc zebras ir šādā un ne citādā krāsā kontinentā, kur vairumā gadījumu faunas krāsu palete ir dzeltenbrūna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!