Foto: LETA
Elektroniskās cigaretes kā veids, lai atmestu "parastās" un kā mazāk kaitīga alternatīva tabakas smēķēšanai – šādi daļa sabiedrības redz tā dēvētās veipošanas šķietamos ieguvumus. Dažviet šāda politika īstenota pat valstiskā līmenī. Piemēram, Apvienotajā Karalistē nesmēķētājus, protams, nemudina sākt veipot, taču tabakas cigarešu kūpinātājiem gan rekomendē pāriet uz e-cigaretēm kā starpposmu ceļā uz atmešanu. Daudz apgalvojumu un karstu diskusiju ir par to, vai un cik liels drauds tās ir veselībai. Taču šie produkti ir samērā jauni, par daudzu e-cigarešu tvaikos sastopamo vielu toksicitāti datu vēl ir maz. Ilgtermiņa sekas redzēsim pēc 20, 30 un 40 gadiem, brīdina eksperti.

Šoreiz podkāstā "Zinātne vai muļķības" ar speciālistiem spriežam, kuri no apgalvojumiem par e-cigarešu ietekmi uz veselību ir patiesi, bet kuri – mīts. Viesos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas plaušu slimību speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Alvils Krams un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre, Rīgas Stradiņa universitātes docente Liene Sīle.

Tikai nekaitīgi tvaiki?

Aizvien var dzirdēt apgalvojumus, ka elektronisko cigarešu smēķēšana ir mazāk kaitīga, jo lietotājs neelpo dūmus, kas pilni ar degšanas blakusproduktiem, bet gan uzkarsētu tvaiku. Jā, cigarešu dūmos tiešām ir tūkstošiem vielu, no kurām ap 300 ir toksiskas, bet ap 70 – kancerogēnas, norāda profesors Krams. Taču arī e-cigarešu tvaiki nav nekaitīgi. "Jāsaprot, ka runa ir par karstiem tvaikiem, kas pat ķīmiski nemodificēti un bez nikotīna ir kaitīgi elpceļiem. Taču, kā rāda jaunākie pētījumi, arī šajos tvaikos ir līdz pat 2000 vielām, no kurām daudzas vēl nepazīstam un par šo vielu toksicitāti daudz nezinām," bilst Krams. Arī šīm vielām ir potenciāls izraisīt gan šūnu bojājumus, gan radīt oksidatīvo stresu, pasliktināt imūnsistēmas darbību. Populācijas pētījumos jau pierādīts, ka e-cigaretes paaugstina arī infarkta risku.

Sākumā, kad e-cigaretes parādījās kā jauns produkts, pētījumu par to ietekmi uz veselību vēl nebija – kas ir tikai loģiski. Taču paši pirmie pētījumi, uz kuriem aizvien tiek balstīti daudzi e-cigarešu proponentu argumenti, bija tabakas industrijas sponsorēti un dizainēti tā, lai tendenciozi atlasītu, kādi faktori tiek pētīti, bet kādi nē. Neatkarīgiem ekspertiem un pētnieku grupām dabūt finansējumu pētījumiem ir ļoti grūti, turklāt arī ar metodoloģiju nav nemaz tik vienkārši.

Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI

"E-cigaretēm ir ļoti liela variabilitāte starp ražotājiem," norāda Krams (attēlā). Piemēram, atšķirīgas šķidruma karsēšanas temperatūras. Karsēšanas procesā rodas dažādi kaitīgi savienojumi, un parametri var mainīties atkarībā no karsēšanas temperatūras.

Veidojas formaldehīds, acetaldehīds, akroleīns un citas toksiskas vielas. Arī no stieples, ar kuru karsē šķidrumu, tvaikā nonāk smagie metāli.
Tāpēc, kaut šis vēl ir relatīvi jauns produkts, jau droši var apgalvot – pētījumi liecina, ka nekādi nekaitīgie tvaiki tie nav. Pat bez nikotīna sastāvā.

Par 95% mazāk kaitīgi?

Viens no piemēriem, ko parasti min e-cigarešu kā mazāk kaitīgas alternatīvas aizstāvji, ir Apvienotā Karaliste. Savulaik pat tika minēti tādi grandiozi rādītāji kā "e-cigaretes ir par 95% mazāk kaitīgas nekā tabakas cigaretes". Vai briti zina ko tādu, ko citi nē? Krams ir skeptisks un norāda – "šiem 95%, ko tabakas industrijai patīk citēt", "kājas augot" 2015. gadā publicētā paziņojumā. Krams norāda, ka tas vis nebija pētījums, bet pārskats. Laika gaitā šie apgalvojumi arī vairs nav tik nelokāmi. Kaut pozīcija, ka e-cigaretes ir ievērojami mazāk kaitīgas par tabakas cigaretēm, aizvien tiek saglabāta, nu tiek runāts, ka kaitējums ir "būtiski mazāks". "Nav vairs nekādi apgalvojumi, ka 10 reižu vai 20 reižu mazāks," izteicās Krams. Arī 2022. gadā publicētajā Anglijas Sabiedrības veselības dienesta īsajā kopsavilkumā, kur nu lasāms "īsā un vidējā termiņā veipošanas riski veido nelielu daļu no tiem riskiem, ko rada tabakas smēķēšana". Turpat uzsvērts, ka "veipošana nav bez riskiem, jo īpaši cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši".

Pilnajā pārskata ziņojumā gan aizvien figurē šie 95%: "Balstoties uz pārskatā tapšanas laikā apkopotajiem pierādījumiem, mēs uzskatām, ka vismaz īstermiņā un vidējā termiņā aplēses par kaitīgumu, kas ir par vismaz 95% mazāks, "lielos vilcienos" paliek spēkā." Taču arī tur piebilsts – šobrīd būtu piemērotāk šos secinājumus apkopot apgalvojumā, ka veipošanas riski ir daudz mazāki par smēķēšanas riskiem.

Būtiski, ka tiek runāts par ietekmi īsā un vidējā termiņā. Pašlaik pētījumu par ilgtermiņa sekām, protams, vēl nav. Krams bilst, ka smēķēšanas gadījumā smagākās sekas – plaušu vēzis, sirds un asinsvadu slimības – parādās pēc 20, 30 un 40 gadiem. Par e-cigaretēm šādu datu vēl nav. "Neviens nevar pateikt, kas notiks ar elektronisko cigarešu lietotājiem pēc 40 gadiem, jo tas ir salīdzinoši jauns produkts." Tas, ko plaušu slimību speciālists var pateikt jau šobrīd, – cilvēki lieto toksisku produktu. "Jebkurš e-cigarešu lietotājs principā jau ir slims, viņam ir elpceļu iekaisums." Īpaši skarbi tas ir situācijās, kad tās sāk lietot pusaudži. "Mēs kļūstam pilngadīgi 18 gados, bet plaušas beidz augt 20-21 gada vecumā. Ja pusaudži sāk smēķēt 13-15 gadu vecumā, plaušas nesasniedz to funkciju, ko varētu sasniegt. Ir neētiski reklamēt šādu produktu kā mazāk kaitīgu un radīt mītisku drošības sajūtu," uzskata eksperts.

Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI

Psihiatre Liene Sīle (attēlā) norāda, ka jautājums par mazāko ļaunumu šajā gadījumā jau pamatos ir greizs. "Kā var būt mazāks ļaunums starp divām atkarībām? Mēs jau startā domājam nepareizi. Nav jābūt izvēlei starp tabakas cigareti vai veipu, e-cigareti. Izvēlei ir jābūt starp atkarību izraisošām vielām un vietu, kur es varu aiziet un būt līderis savā sociālajā burbulī, vai man ir hobiji un ģimene, kas mājās gaida. Vai mana veselība ir mana vērtība. Nevis tas, kuru no četrām atkarību izraisošām vielām izvēlēties, lai devītajā klasē aizmirstos."

Vai tas ir kā elpot cukuru?

Un vai no saldākajām e-cigarešu garšām un aromātiem vairāk "aizķep plaušas"? Vai visi aromāti ir vienlīdz kaitīgi? Kā zināt, kad esi sapīpējies par daudz un kad sāk veidoties atkarība? Un galu galā – kā lai nepīpē, ja "saltiņi" tik ļoti iepatikušies? Šie ir daži no lasītāju iesūtītiem jautājumiem, kurus uzdevām arī ekspertiem. Atbildes – podkāsta "Zinātne vai muļķības" septītajā epizodē, kas klausāma platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "Podbean".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!