Foto: AP/Scanpix/LETA

109 pacientiem Nīderlandē un dažās blakus valstīs konstatēts augsti virulents HIV vīrusa variants. Tas līdz AIDS (iegūtajam imūndeficīta sindromam) var novest divtik ātri. Labās ziņas ir tādas, ka arī ar šo vīrusa variantu inficēto ārstēšana, ja savlaicīgi uzsākta, ir tikpat sekmīga.

3. februārī prestižajā zinātniskajā izdevumā "Science" publicētā pētījumā izklāstīts, kā uziets jaunais un īpaši virulentais HIV variants, kā arī raksturota klīniskā gaita ar šo variantu inficētajiem cilvēkiem.

Kā atklāja?


Variants pamanīts, pateicoties starptautiskam skrīninga projektam BEEHIVE. Šī projekta mērķis ir ilgtermiņā labāk izzināt HIV bioloģiju, evolūciju un epidemioloģiskos riskus. Projektā iesaistītas astoņas atsevišķas pacientu kohortas no Eiropas un Ugandas. Dalībnieku izvēlē būtisks kritērijs bija –vai ir zināma precīza informācija par inficēšanās brīdi, kā arī jābūt pieejamiem analīžu paraugiem no infekcijas agrīnajām stadijām. Tādējādi pētniekiem iespējams izsekot infekcijas attīstības gaitu no paša sākuma.

Projekts ir ilgtermiņa, un tā gaitā pētnieki arī pamanīja aizdomīgu HIV-1 vīrusa B apakštipa variantu, kam deva nosaukumu HIV VB (virulent subtype B). 17 pacientiem vīrusa slodze organismā noteiktā laika posmā (no sešiem līdz 24 mēnešiem pēc pozitīva testa) bija izteikti lielāka nekā citiem. 15 bija no Nīderlandes (ATHENA pētījuma dalībnieki), viens no Šveices un viens no Beļģijas. Visa ATHENA pētījuma kohorta ir daudz lielāka par to šīs kohortas daļu, kas iekļaujama arī starptautiskajā BEEHIVE projektā. Kopumā no ATHENA kohortas BEEHIVE projekta kritērijiem atbilst 521 pacients, bet kopumā ATHENA kohortā ir 6706 dalībnieki ar tieši HIV vīrus B apakštipu. Lai noskaidrotu, cik izplatīts ir jaunatklātais HIV VB variants, pētnieki nu jau mērķtiecīgi to meklēja visā ATHENA kohortā un secināja, ka vēl 92 cilvēkiem ir šis HIV vīrusa B apakštipa paveids – HIV VB. Tādējādi kopumā ar šo variantu zināmo inficēto skaits ir 109.

Tas nenozīmē, ka visi ar šo variantu inficētie ir neseni gadījumi un būtu jāsatraucas par jauna, virulentāka HIV varianta strauju izplatīšanos. Pacientu dati šajā kohortā ir par laika posmu no 1981. līdz 2015. gadam. Tātad – šis vīrusa paveids cirkulējis jau labu laiku, taču iepriekš nebija atsevišķi identificēts. Pētnieki lēš, ka pirmie HIV VB gadījumi Nīderlandē bijuši jau 80. gadu beigās vai 90. gadu sākumā.

Kādas sekas pacientiem?


Cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV, kā jau liecina nosaukums, mērķē uz cilvēka imūnsistēmu, konkrētāk, uz CD4 šūnām – šīs ir tā saucamās T līdzētājšūnas jeb T helperi. Infekcijai progresējot, CD4 šūnu skaits pacientu organismā samazinās. Atstājot infekciju bez ievērības un to neārstējot, ar laiku tā progresē līdz AIDS jeb iegūtajam imūndeficīta sindromam.

HIV VB gadījumā tas notiek daudz straujāk – CD4 šūnu skaits pacientu organismā sarūk divtik ātri nekā pacientiem, kas inficējušies ar radniecīgiem HIV variantiem.

"Mēs atklājām, ka vidēji ar šo HIV VB variantu inficētajiem pacientiem no diagnozes brīža ir vien deviņi mēneši, līdz to jau var uzskatīt par smagu HIV inficēšanās gadījumu – tas ar nosacījumu, ka pacienti ir vecāki par 30 gadiem un pēc diagnozes saņemšanas neārstējas," izdevumam "Live Science" komentē pētījuma vadošais autors Kriss Vaiments no Oksfordas Universitātes.
Pacientiem, kas inficējušies ar kādu citu radniecīgu HIV variantu, šis process noritētu pat četras reizes lēnāk, proti, 36 mēnešus. Gados vecākiem pacientiem HIV VB varianta infekcija progresē vēl straujāk.

Izejot no šī, pētījumā modelēts, ka sekas var būt postošas – daudz straujāka nonākšana līdz AIDS stadijai – divi līdz trīs gadi sešu līdz septiņu gadu vietā.

Ārstēšana strādā


Viss augstāk minētais skan skarbi, taču labās ziņas ir – aizvien tikpat efektīvas ir tās terapijas metodes, ko izmanto ar citiem HIV paveidiem inficēto pacientu ārsēšanā.

"Sabiedrībai nevajadzētu satraukties. Šī varianta atklāšana vien pastiprina, cik svarīgas ir jau spēkā esošās vadlīnijas – riksa grupu cilvēkiem jābūt pieejamai savlaicīgai diagnostikai un pozitīvas diagnozes gadījumā nekavējoties jāuzsāk ārstēšanās. Šie paši principi ir aktuāli arī VB varianta gadījumā," akcentē Vaiments.

Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Science", klikšķinot šeit. Savukārt šajā rakstā vari uzzināt, kā mRNS vakcīnu tehnoloģijas var palīdzēt cīņā ne tikai pret Covid-19, bet nākotnē arī pret HIV, onkoloģiskām vai autoimūnām saslimšanām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!