EKA sūta ar mēraparātiem līdz zobiem bruņotu izlūku pētīt Saules polus
Foto: AP/Scanpix/LETA

Svētdien garo ceļu pretī Saulei uzsāka Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zonde "Solar Orbiter". Ar pusotru miljardu vērto aparātu, kura arsenālā ir lērums dažādu instrumentu un sensoru, zinātnieki cer ievākt datus par Sauli, lai izprastu un prognozētu tās "uzvedību". Būtiski, ka zondes orbīta novirzīsies no tās plaknes, kādā ap Sauli riņķo planētas, un ļaus zinātniekiem veikt arī tiešus Saules polu novērojumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viens no būtiskākajiem misijas mērķiem ir ar ievāktajiem datiem radīt labākus modeļus, lai precīzāk paredzētu Saules aktivitātes ciklus, uzliesmojumus, kam nereti seko koronālās masas izvirdumi. Kam tas vajadzīgs? Kaut Saule ir vairāk nekā 147 miljonu kilometru attālumā no Zemes, šie notikumi, protams, ietekmē arī mūs. Pēc spēcīgiem Saules uzliesmojumiem Zemi var piemeklēt spēcīgas magnētiskās vētras, un tās ir sliktas ziņas ne tikai satelītiem orbītā ap zemi, bet arī, piemēram, radiosakariem, īpaši spēcīgas magnētiskās vētras gadījumā pat elektroapgādes sistēmām.

Pagaidām pētniekiem nav pietiekams datu apjoms, lai izprastu Saules aktivitātes ciklu.
Pati zonde ir EKA lolojums, bet par nogādāšanu kosmosā atbildību uzņēmās NASA un tās "Atlas" raķete.

"Solar Orbiter" ceļš ilgs 3,5 gadus, līdz aparāts uzsāks riņķot ap Sauli eliptiskā orbītā, kas to periodiski pietuvinās Saulei 42 miljonu kilometru attālumā. Tas ir par dažiem miljoniem kilometru tuvāk nekā Saulei tuvākā planēta Merkurs. "Solar Orbiter", protams, būs jāiztur pamatīga svelme – līdz pat 600 grādiem pēc Celsija, un zondes mērinstrumentus sargās titāna vairogs.

EKA sūta ar mēraparātiem līdz zobiem bruņotu izlūku pētīt Saules polus
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Piemēram, fotoattēli tiks uzņemti caur nelieliem caurumiņiem vairogā, kas uzreiz pēc datu ievākšanas atkal aizvērsies. Pretējā gadījumā instrumentu elektronika ātri vien vienkārši izkustu.

"Nācās izstrādāt lērumu jaunu tehnoloģiju, lai garantētu, ka zonde spēs izturēt 600 grādu karstumu. Viens no pārklājumiem, kas pasargā no svelmes, ir pagatavots no termiski apstrādātiem dzīvnieku kauliem," neparastu faktu par zondes aizsargsistēmu raidorganizācijai BBC atklāja viena no "Airbus" inženieriem Mišela Sprake.

"Solar Orbiter" arsenālā ir desmit instrumenti – seši ievāks datus attālināti (principā dažādas attēlu uzņemšanas tehnoloģijas), kamēr desmit būs "mini-laboratorijas", kas ievāks, piemēram, Saules vēja (jonizētu daļiņu plūsma) paraugus.

"Solar Orbiter" pamatuzdevums ir palīdzēt "savilkt kopā" to, kas notiek uz Saules, ar notiekošo kosmosā, skaidro Londonas Impērijas koledžas profesors Tims Horburijs: "Lai to izdarītu, jāpiekļūst tuvu Saulei – šo daļiņu plūsmu un magnētisko lauku avotam."

Zondei arī būs cita unikāla īpašība – orbīta, kurā tā riņķos ap Sauli. Proti, "Solar Orbiter" novirzīsies no tās plaknes, kurā atrodas planētas (planētas ap Sauli riņķo aptuveni vienā plaknē), un tādējādi varēs tieši novērot arī Saules polus. Iespēja novērot polus varētu palīdzēt tikt pie iztrūkstošajiem puzles gabaliņiem, lai izprastu, kāpēc ik 11 gadus Saules magnētiskais lauks maina polaritāti.

Jāatgādina, ka Saules izpētei šajā desmitgadē astronomi visā pasaulē pievērsuši īpašu vērību. Divus gadus pirms "Solar Orbiter" Saules izpētes misijā jau devies NASA aparāts "Parker Solar Probe", kas Saulei pietuvosies sešu miljonu kilometru attālumā. "Campus" arī ziņoja par nupat darbu uzsākušo "Inouye Solar Telescope" Havaju salās, kas ļāvis iegūt līdz šim detalizētākos Saules virsmas fotouzņēmumus.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.

Tags

Astronomija Eiropas Kosmosa aģentūra Kosmoss NASA Visums

Comment Form