Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Nākamās pandēmijas avots varētu būt Amazones lietusmežos, ja turpināsies strauja mežu izciršana un teritoriju pārvēršana lauksaimniecības platībās vai apdzīvotās vietās, intervijā aģentūrai AFP brīdinājis Brazīlijas ekologs Dāvids Lapola.

Covid-19 izraisītājs – SARS-CoV-2 – ir zoonotisks vīruss, proti, cilvēku populācijā sācis izplatīties pēc pārneses no dzīvnieku populācijas. Šobrīd izplatītākā hipotēze ir, ka jaunais koronavīruss izplatīts konkrētā sikspārņu kolonijā un līdz cilvēkam nonācis ar cita pārnēsātāja starpniecību. Izskanējušas versijas, ka tas varētu būt Javas zvīņnesis – šie ir kontrabandistu iecienīti dzīvnieki, kas nereti savu dzīvi beidz tirgos Ķīnā.

Lapola ir satraucies, ka cilvēku aktivitāte Amazones lietusmežos kādā brīdī var rezultēties ar jaunu pandēmiju. "Amazones lietusmeži ir milzīgs vīrusu rezervuārs. Labāk lieki neriskēt," uzskata ekologs, kurš Vācijā ieguvis doktora grādu zemes sistēmu modelēšanā.

Jāatgādina, ka pēc galēji labējā populista Žaira Bolsonaru nākšanas pie varas Brazīlijā Amazones lietusmežu izciršana spēji uzņēmusi apgriezienus. Pirmajā gadā, kopš prezidenta amatu ieņem Bolsonaru, mežu izciršanas apjoms pieauga par 85 procentiem – līdz 10 tūkstošiem kvadrātkilometru gadā. Viss liecina, ka līdzīga tendence sagaidāma arī šogad. Tās ir sliktas ziņas ne tikai ilgtermiņā, bet palielina arī strauju un nekontrolējamu problēmu – pandēmijas – risku.
Pieredze liecina, ka līdz šim zoonotisko vīrusu izplatīšanās cilvēku populācijā pārsvarā sākusies Āzijā vai Āfrikā, un nereti sākotnējais vīrusa perēklis bijuši tieši sikspārņi, bet milzīgās Amazones lietusmežu platības sevī var slēpt daudz mums līdz šim nezināmus draudus vīrusu veidolā. Mežu izciršanas rezultātā, tiem nonākot saskarsmē ar cilvēkiem, paaugstinās risks, ka kāds no tiem ir spējīgs "pārmesties" arī uz cilvēku populāciju un izraisīt bīstamas infekcijas slimības.

Lapola uzskata, ka milzīgā biodažādība Amazonē var nozīmēt, ka tas ir arī lielākais mums līdz šim nezināmu koronavīrusu "rezervuārs". "Šis ir vēl viens iemesls neekspluatēt Amazones lietusmežus tik iracionāli, kā tas tiek darīts šobrīd," uzskata ekologs un piebilst, ka: "Jāpārskata sabiedrības attiecības ar lietusmežiem. Pretējā gadījumā mūs var sagaidīt citi līdzīgi slimību uzliesmojumi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!