Eksemplārs RV 2039. Ko jaunu par mēri atklāj pie Burtnieka atrastā vīrieša kauli

Pagājušajā nedēļā plašu publicitāti gan pasaules, gan Latvijas medijos guva vēsts, ka pasaulē senākais mums zināmais ar mēri inficētais cilvēks pirms 5000 gadiem savas dienas vadījis mūsdienu Latvijas teritorijā, zvejojot un medījot Burtnieku ezera un Salacas upes apkaimē. Kauli, kas atrasti izrakumos Riņņukalnā jau pirms gandrīz 150 gadiem, bet nu analizēti ar modernākajām tehnoloģijām, sniedz ieskatu mēri izraisošās baktērijas Yersinia pestis evolūcijā. Turklāt šo jauno zināšanu mums varēja arī nebūt – ilgu laiku Riņņukalnā atrastie galvaskausi, arī nu jau slavenais eksemplārs RV 2039, bija palikuši bez pienācīgas ievērības.

Publikācijā, kas 29. jūlijā ievietota zinātniskajā žurnālā "Cell Reports", autoru sadaļā līdz ar vairākiem vācu izcelsmes vārdiem lasāmi arī latviešu vārdi un uzvārdi – pētījumā ieguldījumu devuši Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta arheologi Ilga Zagorska, Valdis Bērziņš, Elina Pētersone-Gordina, Mārcis Kalniņš, bioarheologs Guntis Gerhards un Gēteborgas Universitātes Vēstures studiju nodaļas arheoloģe Aija Macāne. DNS analīzi veica Ķīles Universitātes ģenētiķi.

Valdis Bērziņš, kas vadījis arheoloģiskajos izrakumos Zvejnieku kapulaukā gan 2011. gadā, gan 2017. un 2018. gadā, sarunā ar "Delfi" piekrīt – neliels brīnums ir pats fakts, ka izdevies šos galvaskausus sadabūt rokā un identificēt pēc tik ilga laika, lai vispār šādu analīzi ar 21. gadsimta tehnoloģijām veiktu.

"Principā nebija zināms, kur tie galvaskausi atrodas, tos tikai 2011. gadā atkal atrada. Sanāk, tie pārdzīvojuši Otro pasaules karu. Tur, Berlīnē, jau bija lieli postījumi. Tas ir ļoti veiksmīgs gadījums, to negaidīja, ka šie paraugi būs izdzīvojuši un būs atrodami. Labi, ka tiem uz pieres bija numuri – pēc 19. gadsimta izrakumu materiāliem tos varēja identificēt," stāsta arheologs. Akmens laikmeta zvejnieku galvaskausu ceļš līdz ģenētiķu laboratorijām nudien bijis ilgs un sarežģīts.