Protams, ar šādu nelielu elementu nevar saražot elektroenerģiju klēpjdatora darbināšanai, mobilā telefona uzlādēšanai vai tamlīdzīgām lietām – tas caurmērā spēj ģenerēt apmēram četrus mikrovatus uz kvadrātcentimetru. Tomēr jau tagad šāda koncepta ietaisēm ir pielietojums, un nākotnē tas būs vēl plašāks, proti, lietu internetā saslēgto sensoru un ierīču darbināšanai.
"Augošajam lietu internetam vajadzēs arvien vairāk elektroenerģijas, un mēs uzskatām, ka tai būs jānāk no sistēmām, kas enerģiju spēj arī ģenerēt, ne tikai vienkārši uzglabāt kā baterijas," skaidro bioķīmiķis Kristofers Houvs.
Daļa šādu viedo sensoru un ierīču ir ar pieticīgu "apetīti" un nepatērē daudz enerģijas, taču nereti atrodas vietās, kur nav iespējams ērts pieslēgums elektrotīklam vai pat regulāra bateriju nomaiņa ir apgrūtinoša. Tādējādi autonoms un ļoti stabils veids elektroenerģijas ģenerēšanai šim pielietojumam būtu tieši laikā.
Saules enerģija, šobrīd viens no populārākajiem atjaunīgās enerģijas resursiem, bez baterijām nebūs risinājums diennakts tumšajā laikā. Baterijas ir samērā dārgas, nozīmē papildu masu un arī bieži satur videi kaitīgus elementus.
Risinājumu zinātnieki šobrīd meklē "bioģeneratoros", kur elektrību palīdz ražot mikroorganismi – šajā gadījumā tās ir Synechocystis ģints zilaļģes. Eksperiments, protams, šobrīd veikts laboratoriskos apstākļos, nevis vidē, taču koncepts ir pierādīts – arī tad, kad gaisma tika izslēgta, aļģes turpināja ģenerēt nelielu, bet tomēr strāvu.
Ar šo strāvu eksperimentā pusgadu tika darbināts neliels 32 bitu mikroprocesors, kuru bieži izmanto dažādos mikrokontrolieros. Procesora darbības režīms bija šāds – stundas griezumā tas 45 minūtes tika nodarbināts, bet 15 minūtes "atpūtās".
"Tas bija patiesi iespaidīgi, cik stabili sistēma darbojās ilgu laika periodu. Sākumā domājām, ka tā beigs ražot elektrību jau pēc dažām nedēļām, taču aļģu ietaise turpināja darboties," vietne "Science Alert" citē bioķīmiķi Paolo Bombelli.
Pētījums publicēts izdevumā "Energy & Environmental Science".
