Lai saprastu, kā uzvedas magnēta poli, astronoms un fizikas fans Aivis Meijers demonstrē divus piemērus, vienā no tiem talkā ņemot naglas, bet otrā – burciņu ar eļļu, kurā izšķīdināts dzelzs pulveris.

Sākumā vienā magnēta pusē izvieto vairākas naglas, piebilstot, ka jau paraugdemonstrējuma sākumā zināms, kurā pusē ir ziemeļu pols, bet kurā – dienvidu pols. "Naglas kā dzelzs, protams, pievelkas pie magnēta," iesāk Meijers. Uz jautājumu, kas notiks ar naglu galiem – tie pievilksies vai atgrūdīsies, atbilde ir sekojoša: "Ja šeit ir dienvidu pols, tad nagla magnetizējas. Izveidojas ziemeļu pols un augšā ir dienvidu pols," tā Meijers. Naglas augšpusē visi ir vieni poli, tāpēc tie atgrūdīsies.

Savukārt otrajā eksperimentā astronoms ņem talkā burciņu ar eļļainu šķidrumu: "Tā tiešām ir eļļa, kurā izšķīdināts dzelzs pulveris. Pieliekot magnētu, mēs sagaidām, ka dzelzs pulveris pievilksies pie magnēta. Liekot magnētu, parādās "ezītis". Liekot tuvāk, tas kļūst izteiktāks." Arī apgriežot burciņu otrādi, "ezītis" paliek turoties.

Gluži tāpat kā naglas, arī "ezīša" adatiņas viena no otras atgrūžas, skaidro Meijers. "Tieši tā paša iemesla dēļ, kuru teicu par naglām – jo augšā izveidojas viens pols." Viņš arī demonstrē piemēru, pie burciņas apakšas noliekot magnētu pa vidu. Tad iespējams skaidri redzēt abus polus, taču Meijers arī piebilst, ka dzelzs pulveris gan nepasaka priekšā, kurš pols ir kurš.

Source

Campus
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form