Pētījumā, kas tapis Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) astrofiziķes un planētu pētnieces Sāras Sīgeras vadībā, dzīvie organismi turēti tīrā ūdeņraža atmosfērā.
Eksperimentos izmantots raugs un E. coli baktērijas. Jā, tās pašas zarnu nūjiņas, kas ir daļa no mūsu normālās baktēriju floras un lielākoties ir nekaitīgas, bet tomēr atsevišķi E. coli celmi spēj veidot indīgus savienojumus un kaitēt veselībai (atceramies pagājušā gada notikumus ar saindēšanos izglītības iestādēs).
Baktērijas 100% ūdeņraža atmosfērā izdzīvoja, pierādot, ka dzīvība var eksistēt arī pēc mūsu izpratnes ekstremālos apstākļos.
Tiesa, tie vairojās lēnāk nekā normālā Zemes atmosfērā – dažas reizes lēnāk E. coli gadījumā un vairākus simtus reižu lēnāk rauga gadījumā, bet "tas nav pārsteidzoši, jo bez skābekļa organismiem visa barība bija jāiegūst no fermentācijas, un tas procesu padara krietni lēnāku," uzsver pētnieki.
"Vēlos, lai astronomi domātu plašāk par to, kādas planētas teorētiski var būt piemērotas dzīvībai. Biologi, kad domā par ūdeņraža atmosfēru, varētu uzskatīt, ka tā ir piemērota vide dzīvībai, jo ūdeņradis nav toksisks. Taču astronomi pārsvarā nezina, ka organismi var izdzīvot atmosfērās, kur sastāvā dominē ūdeņradis. Mūsu uzdevums bija ar skaidru un kodolīgu eksperimentu likt galdā pierādījumus, ka tas tiešām tā ir," portālam "Space.com" atklāja Sīgera.
Pētniece cer, ka ar laiku pētnieki, kas meklē dzīvībai potenciāli piemērotas planētas ārpus mūsu Saules sistēmas, dēvētas par eksoplanētām jeb citplanētām, ņems vērā šo eksperimentu un uzreiz "nenorakstīs" kādu jaunatklātu pasauli tikai tāpēc, ka tās atmosfērā dominē ūdeņradis.
"Planētas ar lielāku ūdeņraža īpatsvaru atmosfērā mēdz būt lielākas, atmosfēras slānis biezāks, tāpēc tās ar dažām novērošanas metodēm pat varētu būt vieglāk atklāt," piebilst astrofiziķe un planētu pētniece.
Pagaidām gan tādas nav atrastas, taču Sīgera uzskata, ka, visticamāk, eksistē arī cietzemes planētas ar samērā plānu atmosfēru, kas bagāta ar ūdeņradi.
Pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.
