Foto: Kadrs no video
Ņemot vērā, ka mikrobus ar cilvēka aci saskatīt nav iespējams, daudziem var būt grūti saprast, kā tie izplatās un nonāk no vienas vietas citā. Bijušais NASA inženieris Marks Robers, kas šobrīd pievērsies satura veidošanai "YouTube" platformā, ar skolēnu iesaisti realizējis eksperimentu, kura rezultātā parādīts, cik ātri mikrobi var nonākt uz dažādām virsmām un kāpēc ar paviršu roku mazgāšanu līdzēts nebūs.

Roku mazgāšanas jautājums šobrīd pasaulē īpaši aktualizēts jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības dēļ. Viens no aizsardzības pasākumiem, lai izvairītos no saslimšanas, ir regulāra roku mazgāšana – lieliskā kombinācija "ūdens + ziepes" ne tikai spēj attīrīt ādu no netīrumiem, putekļiem, eļļām un citām nevēlamām lietām, bet vairumā gadījumu, ja tiek lietotas antibakteriālās ziepes un ievērota pareiza roku mazgāšanas tehnika, arī likvidēt baktērijas un vīrusi. Kārtīgas roku mazgāšanas svarīgumu eksperimentā uzskatāmi parādījis arī Robers.

Lai situāciju vizualizētu, vīrietis izmantojis "Glo Germ" pulveri, ko parasti lieto, lai bērniem mācītu par baktēriju izplatīšanos. Āķis slēpjas tajā, ka parastā apgaismojumā pulveri vai losjonu redzēt nevar – šeit talkā tiek ņemts ultravioletais apgaismojums, kas paver pavisam citu bildi.

Eksperimenta galvenie varoņi bija trešās klases skolēni un skolotāja. Uz skolotājas rokām tika uzklāts iepriekš minētais pulveris, kā arī lūgts sarokoties ar trim skolēniem. Bērniem par tā norisi nebija ne jausmas.

Pēc tam starpbrīža laikā vēl vienam skolēnam plaukstas tika pārklātas ar "mikrobu pulveri". Kad pēc pāris stundām Robers atgriezās, lai apskatītu situāciju, secināts, ka pietiek tikai ar diviem cilvēkiem, kas nav kārtīgi nomazgājuši rokas, un kopējā aina kļūst visnotaļ bēdīga. Pulvera pēdas bija visur – uz citiem bērniem, galdiem, kā arī tādiem klases priekšmetiem kā skapīši, kastes un telefoni. Jāpiebilst, ka arī skolotājas seju pārbaudes laikā klāja pulveris, kas iepriekš uzklāts tikai uz rokām.

Papildus šim eksperimentam Robers arī pārbaudīja, cik kārtīgi bērni mazgā rokas. Aizbildinoties ar nepareizā pulvera uzklāšanu, viņš lūdza bērniem rokas nomazgāt, un pēc tam pārbaudīja, cik kārtīgi tas darīts. Spīdinot ultravioleto gaismu, varēja redzēt, ka visnetīrākās bija plaukstu augšpuses un nagi. Pēc tam Robers šī eksperimenta rezultātus pārbaudīja arī uz savas ādas, mazgājot rokas vispirms astoņas, bet pēc tam 20 sekundes. Rezultāti bija ļoti līdzīgi.

Robera pēdējais eksperiments ar skolēnu iesaisti paredzēja sarokošanos. Rindā viens otram blakus tika nostādīti deviņi bērni, taču tikai pirmajam uz rokām uzbēra iepriekš minēto pulveri. Šis skolēns paspieda roku blakus stāvošajam, otrais skolēns – trešajam, un tā līdz pat galam. Beigās kopumā astoņu bērnu plaukstas klāja kaut neliela daļa pulvera, tikai devītajam paliekot ar tīrām rokām.

Lai pārbaudītu sevi un to, cik neapazināti cilvēki bieži vien pieskaras sejai, Robers kā "eksperimenta trusīti" izmantoja pats sevi. Pārklājot plaukstas ar pulveri, viņš ikdienišķi strādāja pie datora, un tieši nepieskaršanās sejai viņam sagādāja vislielākās grūtības. Kad pēc laika vīrietis pārbaudīja sejas tīrību ar ultravioleto apgaismojumu, bija redzamas pulvera pēdas. Kā pēcāk varēja novērot videomateriālā, Robers neapzināti bija pieskāries sejai vairākas reizes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!