Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers ar vienkāršu eksperimentu demonstrē, kāpēc zvaigznes, ja tās novērojam no Zemes, mirgo.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ja debesis ir mierīgas, zvaigznes spīd kā sastingušas, bet parasti tā nenotiek – esam redzējuši, ka zvaigznes mirgo. Kāpēc nemirgo Saule, kura arī ir viena no zvaigznēm?" jautā astronoms un turpina: "Izrādās, ka mirgošanu rada Zemes atmosfēras virmošana."

Lai gaiss virmotu, nepieciešama siltā un aukstā gaisa jaukšanās. Caur šādu virmojošu atmosfēru gaisma vairs nespīdēs taisni, un zvaigznes attēls tiks kropļots.

Viendabīgā vidē gaisma iet taisni, bet tā lūst uz robežvirsmas, ja vidēm atšķiras laušanas koeficienti. Gaisa gadījumā nav asas robežvirsmas, tāpēc gaisma liecas, jo aukstākais gaiss ir optiski blīvāks.

Eksperimenta laikā šo efektu panāk, gaisu sasildot ar svecītēm un virs tām spīdinot lāzera staru. "Zvaigzne", kas šajā gadījumā ir lāzera punktiņš uz sienas, sāk mirgot un trīsuļot. Lai efektu varētu novērot izteikti, silto gaisu virs svecītēm ar vēsāko var samaisīt, pavēdinot ar plaukstu.

Kaut šādas mirgojošas zvaigznes izskatās skaisti, astronomiem atmosfēras radītie attēla kropļojumi pamatīgi patraucē veikt novērojumus un iegūt asus attēlus.

Tags

Astronomija Kosmoss Zvaigznes Eksperimenti
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form