Šajā eksperimentā astronoms un fizikas fans Aivis Meijers skaidro, kā noteikt izlādes spriegumu bez voltmetra. Izrādās, nepieciešams vien zināt attālumu starp elektrodiem.

Meijers norāda, ka sausā gaisā dzirksteles "lekšanai" uz vienu centimetru nepieciešami 30 tūkstoši voltu. Tātad, lai notiktu izlāde starp elektrodiem, kas viens no otra ir jau trīs centmetru attālumā, vajadzīgs 90 tūkstošus voltu liels spriegums.

Video demonstrētajā iekārtā attālums starp elektrodiem ir astoņi milimetri, tādējādi varam secināt, ka izlāde notiek, spriegumam sasniedzot aptuveni 24 tūkstošus voltu. Tas ir daudz vairāk par aptuveni 230 voltu spriegumu, kas ir parastajās kontaktligzās, kurām pieslēdzam sadzīves elektrotehniku. Taču patiesībā elektrība kontaktligzdā cilvēkam ir bīstamāka par 24 tūkstošiem voltu Meijera izmantotajā iekārtā. Jā, spriegums ir iespaidīgs – 24 tūkstoši voltu –, taču strāva plūst ļoti īsu laiku, kurpretī kontaktligzdā tā plūst nepārtraukti, un pielikt pirkstus pie fāzes tur būs daudz nepatīkamāk. "Sitiens pa nagiem" ar īslaicīgu 24 tūkstošu voltu izlādi arī nebūs patīkams, taču nav tik bīstams.

Tāpat Meijers arī izskaidro, kāpēc pēc pērkona negaisa ārā jūtama tā ne ar ko citu īsti nesajaucamā smarža. Tas ir ozons, kas rodas no skābekļa. Skābeklis sastāv no diviem skābekļa atomiem, ozons no trim. Skābeklis ir gāze bez smaržas, taču ozonam ir specifisks aromāts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!