Eksperte: pilnībā neizmantojam atkritumu ekonomisko potenciālu
Foto: LETA

Eiropas Savienības (ES) aplēses liecina, ka okeānā būs vairāk plastmasas, nekā zivju, bet neseni pētījumi liecina, ka mikroplastmasas daļiņas ir arī lietus lāsēs Arktikā. Tas nozīmē, ka vairāk jādomā pie atkritumu pārstrādāšanas. Taču pārstrādes ekonomikas eksperte Maike Damena 1. septembrī notiekošajā festivālā "iNOVUSS" norāda – cilvēki pilnībā neizmanto atkritumu ekonomisko potenciālu, miskastē izmetot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pasaulē arvien biežāk runā par ilgtspēju un cirkulāro jeb aprites ekonomiku, kas nozīmē, ka produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta pēc iespējas ilgāk, bet sava dzīves cikla beigās resursi paliek ekonomikā un rada vēl papildus vērtību.

"Patlaban sabiedrība dzīvo lineārajā ekonomikā. Mēs paņemam materiālus no Zemes, izveidojam no tiem produktu, un līdz tā dzīves beigām, kas parasti nav ilgāk par sešām nedēļām, mēs to izmetam un produkts pārvēršas atkritumā," skaidro Damena. Taču, kā viņa piebilst, ideāli būtu, ja pasaulē funkcionētu cirkulārās ekonomikas principi, kā rezultātā nekas netiktu izmests.

Viņa norāda, ka patlaban cilvēce izmanto arvien vairāk resursu un līdz 2050. gadam to izmantojums būs divkāršojies, jo tiek izmantotas arvien vairāk dažādas tehnoloģijas, lai, kuras saražotu, būs nepieciešams arvien vairāk resursu. Tas savukārt nozīmē, ka pieprasījums pēc materiāliem, īpaši turpmākos gados, būs vēl lielāks. "Jau tagad redzam, piemēram, sudrabu, kuru mēs izmantojam arī tehnoloģiju ražošanā – ja turpināsim to izmantot pašreizējos apmēros, tas beigsies tuvāko 12 gadu laikā," problēmu izceļ Damena.

Eksperte skaidro, ka 95% no materiāliem tiek izmesti jau pēc pirmās lietošanas reizes un uzskatāms piemērs ir kafijas krūze, kuru izmetot, pasaule zaudē kopumā 1,8 triljonu eiro lielu peļņas iespēju trīs dažādos ekonomikas sektoros.

Uzstāšanās video ieraksts redzams šeit angļu valodā:

Damena ar kolēģiem ir radījusi, kā pati to nosauc, "randiņu vietu materiāliem", kur materiālam tiek piemeklēts labākais peļņas gūšanas veids vai labākais iespaids uz dabu. Piemēram, kafijas biezumus tiek piedāvāts pārstrādāt, ražojot tinti, bet dzelzceļa sliedes no vecajiem dzelzceļiem izmantot ēku būvniecībā. "Pareizi pārstrādājot šos materiālus, izvēloties vislabāko risinājumu, tiek radīts vairāku desmitu miljonu eiro liels ieguvums," skaidro eksperte.

Viņa norāda, ka šāda prakse – salabošana, pārstrāde, atkārtots pielietojums jau citā veidā, var samazināt industriālo atkritumu daudzumu 80-99% apmērā un samazināt oglekļa dioksīda izmešus 79-99% apmērā.

"Iemesls, kāpēc mums ir jārīkojas tagad, ir draudošās tendences par materiālu nepieejamību nākotnē. Un kāpēc jārīkojas tieši jums – ja domājat, ka esat pārāk mazs, lai radītu lielu atšķirību, pamēģiniet gulēt vienā istabā ar odu," noslēdz eksperte.

Fotoreportāža no jaunrades un tehnoloģiju festivāla "iNOVUSS 2019":

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.

Tags

iNOVUSS Eiropas Savienība Tehnoloģijas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form