No kā tā sastāv? Apmēram kvadrātcentimetru lielās baterijas anods izgatavots no riboflavīna jeb – B2 vitamīna. Katods radīts no daudzos augļos un dārzeņos atrodamā kvercetīna, savukārt elektrolītu veido šķīdums uz ūdens bāzes. Separatoru, kas atdala baterijas polus, labi pazīs visi suši cienītāji – tas taisīts no nori jeb kaltētām jūraszālēm.
Šī baterija var darbināt pavisam nelielas ierīces un tikai īsu laiku. Tā darbojas ar 0,65 voltu spriegumu un spēj 12 minūtes nodrošināt 48 mikroampērus stipru strāvu. Taču būtiskākā īpašība – baterija ir atkārtoti uzlādējama.
Viens no potenciāliem pielietojumiem, ko saskata pētnieki, ir šādu bateriju izmantošana bērnu rotaļlietās. Norīšanas gadījumā šāda baterija organismā izšķīstu, neradot nekādu kaitējumu bērnam. Pielietojumi ir arī medicīnā – piemēram, šāda ēdama baterija varētu darbināt norijamus sensorus, kas ērtā un nesāpīgā procesā veiktu mērījumus par to, kas notiek cilvēka gremošanas sistēmā, nosūtītu datus un pēc tam sadalītos, gluži kā jebkurš cits pārtikas produkts.
Eksperimenti apliecina, ka šo bateriju var atkārtoti uzlādēt desmitiem reižu. Tam gan nebūs jēgas, ja baterija paredzēta izšķīšanai organismā, taču citās pielietojuma jomās šāda īpašība ir vērtīga. Pētnieku komanda norāda, ka šobrīd strādā pie tehnoloģijas pilnveidošanas – mazāka izmēra baterijām ar lielāku kapacitāti.
"Kaut mūsu ēdamās baterijas nedarbinās elektroauto, šis ir pierādījums, ka atkārtoti uzlādējamas baterija var izgatavot arī no nekaitīgākiem materiāliem kā pašreiz visplašāk pielietotās litija-jonu baterijas," norāda Ians Iličs, viens no pētījuma līdzautoriem un Itālijas Tehnoloģiju institūta pētnieks. "Ticam, ka mūsu darbs iedvesmos citus zinātniekus izgatavot drošākas baterijas patiesi ilgtspējīgai nākotnei," piebilst zinātnieks.
