"Erasmus+" programmā Latvijā šobrīd ir iesaistīti aptuveni 800 izbraukušie un gandrīz tikpat iebraukušie studenti. "Kopumā ir tā, ka lielākā daļa paliek savā mobilitātes valstī. No iebraucošajiem tie ir aptuveni 600 ar pusi, kas paliek Latvijā. Savukārt no izbraucošajiem – tuvu 500 paliek mobilitātes valstī," informē VIAA pārstāve.
Šobrīd notiek aktīva komunikācija starp mobilitātē esošajiem studentiem un augstskolu koordinatoriem, skaidro Darbiņa. "Augstskolu koordinatori tiešām ļoti daudz un cītīgi strādā, informē studentus, sazinās un risina sarežģījumus, ja tādi parādās. Koordinatori lielākoties, izņemot dažus gadījumus, zina par to, kur katrs students atrodas un kādi ir nākotnes plāni. Viņi arī ir informējuši par iespējamiem repatriācijas reisiem, kā arī to, kā iespējams tiem reģistrēties. Komunikācija ar studentiem notiek visu laiku, arī mēs ar koordinatoriem uzturam ciešu kontaktu."
Neskatoties uz situāciju pasaulē, lielākajā daļā gadījumu mācības studentiem tik un tā turpinās. "Cik mūs koordinatori ir informējuši, mācības tiek organizētas attālināti – gan mūsu iebraucošajiem mobilitātes dalībniekiem, gan arī mūsu studentiem, kas ir ārvalstīs. Tie, kuri paliek savās mītnes valstīs, turpina mācīties. Līdzīgi ir arī ar praksi," stāsta VIAA pārstāve. "Par to, kā darīt labāk –braukt atpakaļ uz Latviju vai palikt, kur students ir... Tas ir lēmums, kas ir jāpieņem katram studentam, ņemot vērā to situāciju, kāda ir tajā vietā, kur students atrodas un kādas ir iespējas atgriezties atpakaļ. Ja kāds students nejūtas droši un vēlas atgriezties, tad jāseko līdzi informācijai, ko izziņo Ārlietu ministrija," teic Darbiņa.
Tiek meklētas iespējas studentiem finansiāli palīdzēt.
Daudzi studenti, kas piedalās mobilitātē, šobrīd ir satraukti par to, ka var nākties atmaksāt piešķirto finansējumu. Mobilitātes realizēšanai students saņem stipendiju no Eiropas Komisijas līdzekļiem, kā arī Latvijas Republikas līdzfinansējuma. Taču Darbiņa mierina, ka tiek darīts viss, lai pēc iespējas vairāk palīdzētu studentiem.
"Eiropas Komisija ir paredzējusi, ka šajā situācijā var piemērot nepārvaramas varas nosacījumus. Katrs gadījums, protams, tiek skatīts individuāli, ņemot vērā, kāda ir studenta situācija – vai atgriežas Latvijā, vai turpina mācīties tiešsaistē, vai ir radušies kādi papildu izdevumi. Taču tiek meklētas iespējas studentiem finansiāli palīdzēt. Nepārvaramas varas princips tiek attiecināts uz to, ko students jau ir izlietojis, esot ārvalstīs, savas stipendijas un piešķirtā finansējuma ietvaros," skaidro Darbiņa. Viņa atklāj, ka augstskolas ir informētas par papildu veidiem, kā atbalstīt studentus ar "Erasmus+" finansējumu. "Risinājumi tiek meklēti, un nav tā, ka studentiem, kuri pieņem lēmumu atgriezties atpakaļ, ir jāatmaksā viss piešķirtais finansējums," informē speciāliste.
"Ja students atbrauc atpakaļ, ir kaut kāds neizlietots finansējums, tad to var nākties atmaksāt. Bet koordinatori sadarbībā ar mums katru gadījumu individuāli vērtē, cenšoties pieņemt lēmumu, kas ir iespējami labvēlīgāks studentam," stāsta Darbiņa. "Eiropas Komisija mums ir devusi norādes, mēs tās tālāk nododam koordinatoriem, un lielākoties mēs nākam pretī studentiem."
Neskaidrību vai problēmu gadījumā tūliņ jāvēršas pie savas augstskolas "Erasmus+" koordinatora, uzsver Darbiņa. "Lai noteikti raksta un sazinās! Koordinatori cenšas apzvanīt vai kaut kā citādāk sazināties ar visiem studentiem. Bet ja ir kāda problēma – noteikti jādod viņiem ziņa. Koordinatori seko līdzi visai informācijai un centīsies palīdzēt."
"Erasmus+" mācību mobilitātes ir iespēja izglītībā iesaistītajiem noteiktu laika periodu mācīties ārvalstīs. Studenti var doties uz kādu no "Erasmus+" partnervalstīm, lai padziļinātu savas zināšanas, iegūtu jaunu akadēmisko, profesionālo un dzīves pieredzi.
