Agrāk ražoja labāk. Kā spuldžu kartelis izplānoja preču priekšlaicīgu 'nāvi'
Livermorā, Kalifornijā, ugunsdzēsības depo nr. 6 deg spuldzīte. Gandrīz nepārtraukti jau vairāk nekā 120 gadus. Grūti iedomāties, vai ne? Parasto kvēlspuldžu kalpošanas ilgums parasti ir daži tūkstoši stundu. Bet te – deg ilgāk nekā gadsimtu. Vai tiešām mūsdienu inženieri vairs nesaprot, ko dara, un nemāk uztaisīt labu spuldzi? Un ne tikai spuldzi.
Prastā grafīta un urāna čupa, kas iestartēja kodollaikmetu: reaktors CP-1
No malas tas izskatījās kā rasts melnu ķieģeļu un koku krāvums – un šos vārdus teicis nevis kāds nelabvēlis vai nievātājs, bet gan pats projekta vadītājs, izcilais fiziķis Enriko Fermi. Tik tiešām, vēsturē pirmais kodolreaktors, kurā panākta pašuzturoša ķēdes reakcija, tā arī tika nosaukts – "Chicago Pile-1" jeb, brīvā formā tulkojot burtiski, "Čikāgas čupa-1". Vēsturiskajā eksperimentā reaktora jauda nesasniedza pat vienu vatu, taču zinātniskais nozīmīgums bija milzīgs. Fermi komanda praktiski pierādīja, ka kontrolēta enerģijas iegūšana no atomu kodolu skaldīšanas ir iespējama.
Tās paceltos gaisā kodolkara gadījumā – kas ir ASV un Krievijas 'pastardienas lidmašīnas'
Februāra beigās, dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Putins pavēlēja Stratēģiskās atturēšanas spēkiem, kas atbild arī par kodolieročiem, paaugstināt kaujas gatavību. Daudzi eksperti jau pirms šī rīkojuma bija prognozējuši – iecerētajam "blickrīgam" neizdodoties un pieredzot masīvas Rietumu sankcijas, Putins sāks žvadzināt savu kodolarsenālu. Ja notiktu ļaunākais un pretī mērķiem sāktu traukties ar kodolgalviņām bruņotas raķetes, gaisā paceltos arī viens vai vairāki par "pastardienas lidmašīnām" dēvēti speciālas nozīmes gaisa kuģi. Tādi ir gan ASV, gan Krievijai.
Gunta Ķizāne: Man nekad nav bijis bail no radiācijas
Kādā kinokomēdijā par zinātniekiem bija citāts, ka zinātnieces tādas "žāvētas haizivis" vien ir, apkārtējā dzīve viņas neinteresē, tikai zinātne. "Garām, garām! Tas ir garām!" moži smejas LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne un stāsta pilnīgi neticamus stāstus – kā saslimusi, Kaukāzā mielojoties ar pusjēlu lāča gaļu, kā redzējusi ārkārtīgi skaisto Čerenkova efektu, kas licis iemīlēties kodolenerģētikā, kā lidināja pa gaisu "tesmeni"– ar hēliju pildītu cimdu.
Krastu erozija: strebjam vecvecāku ievārītās 'ziepes'
Šā gada februārī sociālos tīklus pārpildīja fotogrāfijas ar iespaidīgiem skatiem no Kurzemes puses un Kolkas – applūdušas pludmales, noskaloti krasti, krustām šķērsām ūdenī sakritušas vēl pirms dažām dienām stalti augušās piekrastes priedes. Speciālisti teic – nekā dramatiska, gluži pretēji, jāpriecājas, ka daba ir "dzīva".
Persija pirmais gads uz Marsa. Kā NASA rovers iejuties uz sarkanās planētas
Pēdējos mēnešos vislielākā uzmanība astronomijā tikusi Džeimsa Veba kosmiskajam teleskopam. Protams, pamatoti, tas Visuma dzīļu pētniecībā pavisam noteikti ir viens no desmitgades notikumiem un būs neatsverams palīgs daudziem tūkstošiem astronomu. Taču fonā tikmēr savu darbu turpina NASA jaunais Marsa rovers "Perseverance" jeb "Neatlaidība". 18. februārī aprit tieši gads, kopš par Persiju dēvētā mobilā laboratorija piezemējās uz sarkanās planētas. Kā Persijam veicās pirmajā gadā uz Marsa – īss atskats šajā rakstā.
Vientuļākā vieta pasaulē, kurp nomirt dodas kosmosa lidaparāti
NASA pirms dažām dienām lika noprast, ka termiņu pagarināšanas visdrīzāk vairs nebūs – 2030. būs pēdējais pilnais Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) darbības gads. Kas ar to notiks pēc tam? Visticamāk, tas pats, kas notika ar Krievijas kosmosa staciju "Mir" pirms 20 gadiem un vēl vairākiem simtiem kosmisko lidaparātu, – to iegāzīs okeānā vietā, ko dēvē par Nemo punktu. Šis apgabals jau pusgadsimtu ir kosmisko lidaparātu kapsēta. Kāpēc vienkārši nepamest SKS orbītā kā kosmosa vraku, tukšu "spoku staciju", bet tā vietā jāpiemēslo okeāns – par to šajā rakstā.
Ne tikai helikopteri. 5 zīmīgi ukraiņu izgudrojumi, kas noderēja pasaulei
Daļa lasītāju noteikti zina par ukraini Igoru Sikorski, kurš pēc boļševiku apvērsuma emigrēja uz Rietumiem, vēlāk ASV izveidoja savu uzņēmumu un uzbūvēja pirmo praktiski lietojamo un sērijveidā ražoto helikopteru pasaulē. Sikorska dibinātā uzņēmuma konstruētos "UH-60 Black Hawk" iegādājušies arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Taču arī gana daudz citu ukraiņu izcelsmes zinātnieku, inženieru un dabas pētnieku pasaulei devuši nozīmīgus izgudrojumus, kas savulaik ļāva virzīt uz priekšu tādas būtiskas nozares kā informācijas tehnoloģijas, optika, medicīna un mobilitāte.
Kas ir tumšā matērija, un kā to atrast? Saruna ar CERN fiziķi Kārli Dreimani
Pat allaž tik intriģējošie melnie caurumi šķiet tveramāki par šo fenomenu. Fiziķi ir diezgan pārliecināti, ka no visas matērijas Visumā tikai kāda septītā daļa ir redzamā matērija. Pārējā nav nedz saskatāma ar acīm, nedz pagaidām tiešos mērījumos fiksēta ar jebkādiem citiem līdzekļiem – tā ir tumšā matērija, par kuru pagaidām liecina vien netieši novērojumi, šī fenomena sekas un blakusefekti.
Tas nav vienkārši 'piededzināt un palaist'. Raķešbūves amatieri Latvijā un pasaulē
"Es tādas būvēju jau skolas gados, kas tur tāds īpašs?" kāds varētu nodomāt, izlasot par Latvijas studentu būvētas raķetes lidojumu 1,2 kilometru augstumā. Tomēr ir vairākas būtiskas lietas, kas vieniem ļauj sevi dēvēt par īstiem raķešbūves amatieriem, bet otriem – drīzāk par nelielu pirotehnisku ietaišu entuziastiem. Uzšaut kaut ko gaisā nav pārāk liela māksla, ja ir pieeja atbilstošām vielām. Uzbūvēt raķeti, kas lidos prognozējami un pēc noteikta plāna, procesā ievācot datus par lidojumu, – tā jau ir cita līmeņa inženierija. Bieži vien tieši no šādām amatieru kopienām arī izaug nākamie profesionālie raķešu inženieri un konstruktori.
Asinsgrupa, aromāts, siltums – vai ērces maltītei izvēlas noteiktus cilvēkus?
"Es laikam neesmu garšīgs, mani ērces un odi neēd!" Iespējams, kas tāds reiz dzirdēts ikdienišķās sarunās. Tie, kas aktīvi iet dabā, varbūt piedzīvojuši situāciju, ka vienam cilvēkam no kompānijas ērču ka biezs, bet pārējiem nekā, kaut visi turpat vien bija un gāja. Vienkārši nepaveicās, vai tomēr tur slēpjas kas vairāk un ērcēm ir savas gastronomiskās preferences? Odi šajā kontekstā ir pētīti vairāk, bet ar pētījumiem par ērcēm ir pavisam vāji, kaut tās ir viens no būtiskākajiem cilvēkam bīstamu infekciju izplatības vektoriem pasaulē. Tomēr daži maza mēroga eksperimenti ir veikti, iezīmējot virzienus turpmākiem pētījumiem.
Kamerūnas ezers-slepkava. Dabas parādība, kas vienā naktī paņēma 5000 dzīvību
1986. gada 22. augusta rīts atklāja šausmīgu skatu uz Ņosas ezera (Lake Nyos) apkārtni Kamerūnā – 20 kilometru apkaimē visapkārt mētājās mirušu mājdzīvnieku un cilvēku līķi. Uzreiz, protams, sarosījās sazvērestības teoriju sacerētāji, tika meklēti slepeni ieroči un kas vēl tik ne, taču atbilde slēpās četros vienkāršos burtos – daba.
Gals visiem kosmiskajiem lidojumiem. Vai Keslera sindroma draudi ir īsti?
Šis ir aizraujošs laiks kosmosa izpētē – gaisā dodas arvien iespaidīgākas observatorijas, NASA atkal grasās atgriezties uz Mēness, lai gatavotos ceļam uz Marsu. Taču ir arī kāds scenārijs – un visnotaļ reāls –, kas var apdraudēt visus nākotnes kosmiskos lidojumus. Tā ir bīstama ķēdes reakcija, kuras dēļ Zeme tiktu ieskauta biezā kosmisko atkritumu "garozā", – tā dēvētais Keslera sindroms.
Kalkulators, Braila raksts un elektroniskā televīzija – pieci brīnumbērnu izgudrojumi
21. gadsimtā ne viens vien tehnoloģisks jaunievedums mums pieejams, pateicoties bērnu, pusaudžu un jauniešu fantāzijai un radošumam. Iespējams, kāds šo rakstu vispirms pamanīs "Facebook", kura pirmos aizmetņus radīja tobrīd 19 gadus vecais Marks Zakerbergs. Protams, arī senākā vēsturē netrūkst daudz izgudrojumu, turklāt daži no tiem ir visnotaļ būtiski un izsapņoti vēl pilngadību nesasniegušu jauniešu prātos. Zinību dienā piedāvājam ieskatu piecos šādos stāstos.
Iebrucēji Latvijas dabā – vai invazīvās sugas var būt arī noderīgas?
Latvānis, rotans, Kolorado vabole – visi trīs Latvijā var tikt uzskatīti par katniekiem. Taču vien divi tiek uzlūkoti kā invazīvas sugas. Kolorado vabole, kaut vairums kartupeļu lauku īpašnieku tam nepiekristu, speciālistu ieskatā, nav invazīva. Šis nošķīrums iezīmē vienu no būtiskajiem aspektiem – ne viss, kas svešs un bojā dzīvi cilvēkam, traucē arī dabai. Un otrādi. Tāpēc uz jautājumu, vai no invazīvajām sugām var būt arī kāds labums, vispirms droši vien jāatbild ar pretjautājumu – kurš ir jautātājs? Vai, piemēram, no uzmācīgā un šķietami neiznīdējamā latvāņa varam arī ko iegūt? To "Campus" palīdz skaidrot biologi un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Kafija – vai nākotnē tā kļūs par ekskluzīvu bagātnieku dzērienu?
Mūsdienu Rietumu kultūrā kafija ir kļuvusi par patiesu kulta dzērienu. Kas gan ir apdullinošais absints, salīdzinot ar maģisko kafiju, bez kuras savu rīta cēlienu nespēj iedomāties liela daļa Rietumu kultūras iedzīvotāju?! Taču nu zinātnieki ceļ trauksmi – arvien straujāk mainoties klimatam un paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, pieaug bažas, ka drīzumā kafija var kļūt par īpaši apdraudētu, kas nozīmē, ka to tik lielos apjomos kā šobrīd vairs nevarēsim lietot.
Piecas senas civilizācijas, kas 'izžuva' un pazuda no cilvēces vēstures
Mēs esam pieraduši ar ūdeni šļakstīties pa labi un pa kreisi un domājam, ka tā varēs mūžīgi. Nevarēs. Pasaules vēsture zina daudzus piemērus, kad veselas civilizācijas aizgājušas bojā tikai tāpēc, ka vienkārši beidzās ūdens. Klimata pārmaiņas, mīļie, klimata pārmaiņas!
Zem seniem kristiešu tekstiem atrod gadsimtiem meklēto Hiparha zvaigžņu karti
Gadsimtiem seni pergamenti ar kristiešu tekstiem paši par sevi ir gana interesanta vēstures liecība. Taču Ēģiptes Sv. Katrīnas klostera bibliotēkā savulaik glabātie raksti ir īpaši – zem svaigāku tekstu "slāņa" zinātnieki uzgājuši sengrieķu astronoma un matemātiķa Hiparha veidoto zvaigžņu karti. Tā bija gandrīz vai mītiska – uz to bijušas atsauces citu astronomu tekstos, taču neviens nebija līdz galam drošs, vai tā patiesi eksistējusi. Jaunais atradums ir īsts dārgums un liecība modernās astronomijas pirmsākumiem.
Kā miljoniem Hirosimas atombumbu. Vulkāna izvirdums, kas sagādāja gadu bez vasaras
Šobrīd Havaju salās pēc 40 gadu klusēšanas sarosījies pasaulē lielākais aktīvais vulkāns Maunaloa, kas aizņem gandrīz pusi no Havaju arhipelāga lielākās salas platības. Pagaidām tas nozīmē vien iespaidīgus dabasskatus – izvirdums ir mērens un apdzīvotās vietas vēl neskar. Taču šī milža rūcieni no pazemes dzīlēm kārtējo reizi atgādina mums par tajās dusošo spēku, kas negaidīti var izlauzties virszemē un zem pelniem aprakt veselas civilizācijas. Populārajā vēsturē viens no vislabāk zināmajiem ir Vezuva izvirdums, kas apraka Pompeju senpilsētu. Taču tas ne tuvu nestāv līdzās daudz nesenāk notikušajam Tamboras kalna izvirdumam un sekojošajam gadam bez vasaras.
Vairs neķersim laiku aiz astes. Ko nozīmē lēmums atteikties no 'liekās' sekundes
Laiks ir viena dīvaina padarīšana. Laiks filozofijā un laiks fizikā var būt dažādas lietas. Kur nu vēl laiks gramatikā vai laiks aiz loga, ārā. Daži fiziķi pat uzskata, ka tādiem jēdzieniem kā pagātne un nākotne nav īpašas nozīmes. Taču, lai kā arī būtu, mēs laiku mērām un visbiežāk ar to saprotam intervālu starp diviem notikumiem. Starp brīdi, kad sākāt lasīt šo rakstu, un brīdi, kad pabeidzāt (cerams), pagāja tik un tik ilgs laiks. Taču arī laika mērīšana ir gana dīvaina lieta – pilna dažādu izaicinājumu. Viens no tiem: kā salāgot pasaules pulksteņus ar Zemes rotācijas untumiem. Līdz šim tos ik pa laikam pieregulēja, balstoties uz superprecīzu atompulksteņu datiem. Taču šoruden pēc gadiem ilgas spriešanas beidzot nolemts – no 2035. gada vienkārši ļausim visam notikt. Vismaz uz kādu laiku. Ko tas nozīmē? Vai laiks "aizpeldēs" tik ļoti šķērsām, ka kādā jaukā dienā saule lēks deviņos vakarā?