Naktī uz otrdienu ASV prezidents Džo Baidens kopā ar NASA pārstāvjiem publikai atklāja pirmo pilnas krāsu gammas foto, kas uzņemts ar līdz šim jaudīgāko un iespaidīgāko kosmisko teleskopu vēsturē. Džeimsa Veba teleskops nelika vilties – publiskotajā attēlā redzamās galaktikas ir tālākais, cik cilvēce jebkad spējusi ielūkoties mūsu Visuma dzīlēs, turklāt bezprecedenta kvalitātē. Nu stundu garā tiešraidē NASA vienu pēc otra publiskoja arī pārējos četrus no solītajiem pieciem attēliem, kas iepazīstināja plašāku sabiedrību ar 10 miljardus vērtās iekārtas iespējām. Četri no attēliem būs tieši objekta vai objektu attēli, bet viens – dati par citplanētas atmosfēras sastāvu.
Kā jau vēstīts, pirmajā publiskotajā bildē redzama masīva galaktiku kopa SMACS 0723 – tās kombinētā gravitācija ir tik iespaidīga, ka ļoti spēcīgi izliec laiktelpu un rada pamatīgu gravitācijas lēcas efektu un ievērojami pastiprina gaismu, kas līdz mums nāk no vēl tālākām un senākām galaktikām aiz šīs kopas. Tāpēc arī galaktikas attēla centrālajā daļā izskatās izliektas. Tostarp daļa no galaktikām, visticamāk, gravitācijas lēcas efekta ietekmē attēlā redzama divreiz. Proti, garās, izstieptās galaktikas, kas izskatās kā divas atsevišķas, iespējams, ir viena un tā pati galaktika, kā to sākotnējā attēla analīzē pieļauj arī astrofiziķe Keitija Maka.
Gaisma, kas no tām līdz mums ceļojusi 13 miljardus gadu, ir ar pamatīgu nobīdi uz spektra "sarkano galu". Vienkāršoti skaidrojot, sarkanā nobīde rodas tāpēc, ka Visums izplešas. Attiecīgi līdz novērotājam gaisma no arvien tālākiem un tālākiem objektiem nonāks ar nobīdi uz infrasarkano galu. No ļoti tāliem objektiem tā jau būs infrasarkanajā, proti, cilvēka acij neredzamajā gaismas diapazonā.
Savulaik sarunā ar "Campus" viegli uztveramu analoģiju piedāvāja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills: "Ja mums ir nepiepūsts gumijas balons un uz tā sazīmējam strīpas vai vilnīšus, bet pēc tam balonu piepūšam, tās izplešas un attālums starp strīpām atšķiras. Konceptuāli ne jau pati gaisma mainās, bet telpa izplešas. No brīža, kad vilnis tika izstarots, telpa ir izpletusies, un arī vilnis, ceļojot, līdz ar visu telpu izplešas." Pretējs efekts būtu, ja Visums nevis izplestos, bet sarautos, tad telpas izmaiņas nozīmētu viļņu garuma samazināšanos un attiecīgi nobīdi uz zilās gaismas pusi.
Otrais Veba sasniegums ir citplanētas WASP-96b atmosfēras spektra dati – tā ir milzīga citplanēta apmēram 1150 gaismas gadu attālumā no Zemes. WASP-96b ir interesanta ar to, ka atrodas ļoti tuvu savai zvaigznei un vienu pilnu apriņķojumu veic tikai 3,4 Zemes dienu laikā. Tā ir aptuven 20% lielāka par Jupiteru, bet masa ir līdzīga Saturna masai.
Šī tipa planētas dēvē par "karstajiem Jupiteriem". Veba ievāktie dati liecina, ka tās atmosfērā tostarp ir arī ūdens molekulas.
Trešais no attēliem, ko NASA publiskojusi, ir ar Dienvidu Gredzena miglāju. Tas ir planetārais miglājs, kurā esošie putekļi ir bagāti ar smagiem elementiem, tostarp oglekli, un tāpēc astronomi uzskata, ka miglāja atliekas kādu dienu varētu būt dzimšanas vieta jaunām zvaigznēm un planētām.
Ceturtajā attēlā redzams tā sauktais Stefana kvintets (par godu kopas atklājējam – franču astronomam Eduāram Stefanam) jeb piecu savstarpēji gravitacionāli saistītu galaktiku kopa, no kurām četras veido kompaktu galaktiku grupu.
Piektajā no attēliem redzama daļa no "Carina" miglāja jeb Lielā Ķīļa miglāja (atrodas Kuģa Ķīļa zvaigznājā). Tas ir gigantisks putekļu un gāzu mākonis apmēram 7600 gaismas gadu attālumā no Zemes un ir viens no spožākajiem un aktīvākajiem jaunu zvaigžņu veidošanās reģioniem, ko astronomi līdz šim atklājuši.
Turpmākajās dienās "Campus" būs lasāms vairāk arī par katru no attēliem – gan par pašiem tajos redzamajiem objektiem, gan par procesu, kā attēli tika uzņemti.
