Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Kaut tādi dzīvnieki kā čūskas, indīgi zirnekļi, haizivis, lāči vai citi lieli plēsēji parasti cilvēkos dveš lielākas bailes, nereti mēdz uzskatīt, ka pasaulē visnāvējošākais dzīvnieks ir ods. Tieši dažādu sugu odi pārnēsā bīstamas infekcijas slimības – malāriju, Zikas vīrusu, dzelteno drudzi, Denges drudzi un citas. Daudzos pasaules apgabalos šī ir tiešām liela problēma, un nu notiek darbs pie tā, lai to risinātu jau pašā saknē, nevis pēc tam cīnītos ar sekām. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir ģenētiski modificēti odi, vēsta izdevums "Live Science".

Biotehnoloģiju firma "Oxitec" pilotprojektā Floridakīzas salu arhipelāgā savvaļā izlaidusi ģenētiski modificētus Aedes aegypti odus nolūkā ierobežot savvaļas odu populāciju. Kā tas strādā? Visi modificētie odi ir tēviņi – iestrādāts gēns, kas pārošanās laikā tiek nodots mātītei un tālāk atvasēm. Šis gēns neietekmē jaunos tēviņus, taču mātītēs bloķē svarīga olbaltuma izstrādāšanos, kam būtu jāizraisa nāve pirms reproduktīvā vecuma sasniegšanas. Jāatgādina, ka tikai odu mātītes dzeļ un barojas ar asinīm. Tēviņi pārtiek no nektāra.

Iepriekš "Oxitec" modificētie odi jau izlaisti dabā Brazīlijā, Panamā, Kaimanu salās un Malaizijā. Kompānija informē, ka A. aegypti populācijas konkrētos apgabalos tā rezultātā esot sarukušas pat par 90%. Nu pirmo reizi šī taktika tiks izmēģināta ASV teritorijā. Floridakīzas arhipelāgā konkrētās sugas odi gan ir tikai 4% no kopējās odu populācijas, taču tieši A. aegypti tur pārnēsā lielāko daļu infekciju slimību. Parasti odu populāciju ierobežošanai Floridakīzas arhipelāgā vietējie dienesti ik gadu tērē ap miljonu dolāru, kas tostarp ietver pesticīdu izsmidzināšanu. Tas, vai odu skaita ierobežošana ar ģenētiski modificētu odu ieviešanu savvaļas populācijā beigās būs efektīvāks un lētāks variants, vēl ir atklāts jautājums.

Šī metode pirmo reizi izmantošanai ASV tika ieteikta jau 2010. gadā, bet līdz īstenošanai bija jāpārvar gan sabiedrības pretestība, gan jāiztur regulatoru izvērtējums. Nu ASV Vides aizsardzības aģentūra devusi atļauju ģenētiski modificētus odus izvietot salās pie Floridas krastiem. Aprīļa beigās "Oxitec" izvietoja kastes ar modificēto odu oliņām sešās dažādās vietās. Tā kā neliela daļa sabiedrības pret šo ir noskaņota negatīvi, bažās par vandālismu precīzas kastu izvietošanas vietas netiek atklātas – tās izvietotas privātīpašumos.

Kastes ar ģenētiski modificēto odu oliņām. Foto: "Oxitec"

"Allaž, kad tiek izmēģināts kaut kas jauns un revolucionārs, daudziem cilvēkiem pati pirmā reakcija ir teikt: "Pagaidiet!" Fakts, ka "Oxitec" tika pie atļaujas veikt šo pētījumu ASV teritorijā, ir ļoti liels panākums," izdevums "Nature" citē molekulāro biologu Kalifornijas Universitātē Entoniju Džeimsu, kurš ar konkrēto "Oxitec" projektu nav saistīts.

Tuvāko trīs mēnešu laikā jāizšķiļas ap 12 tūkstošiem odu tēviņu. Šis ir pilotprojekts, un procesā "Oxitec" daļu odu izķers un pētīs, cik tālu no šķilšanās vietām modificētie tēviņi aizceļojuši un cik lielam skaitam mātīšu šajās vietās tiek nodots modificētais gēns. Vēl paliek atklāti jautājumi, kā šī modificēto odu ieviešana savvaļas populācijā ietekmēs ekosistēmu kopumā un vai varētu būt arī kādas neparedzamas sekas. Molekulārā bioloģe Natālija Koflere, kas pārstāv organizāciju "Editing Nature", pauž cerību, ka "Oxitec" pētījums tiks veikts caurredzamā un atklātā veidā, lai vietējiem iedzīvotājiem par notiekošo būtu pieejama pēc iespējas izsmeļošāka informācija, kā arī cer, ka "Oxitec" pētījumā iegūtie dati sniegs plašāku ieskatu par odu lomu un ietekmi uz citām dzīvnieku sugām un vietējo ekosistēmu kopumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!