Ceturtdien, 2. aprīlī, Starptautiskajā faktu pārbaudes dienā "Delfi" turpina stāstīt par sazvērestības teorijām un mītiem, kas maldina iedzīvotājus par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 rašanos un izplatību. Ja jūs domājāt, ka konspirācijas radīšanai un izplatībai nepietiek ar tīrīšanas līdzekļa etiķeti, tad diemžēl mums jūs jāapbēdina. Jā, pietiek. Nerimst arī Kremļa izplatītie stāsti par vārgo Eiropas Savienību un izpalīdzīgo Krieviju. Atgādinām, ka šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk jāpievērš uzmanība pārbaudītai un drošticamai informācijai, jo tādējādi iespējams pasargāt gan sevi, gan sev tuvākos.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.

Vegāniskā pasaulē šādu vīrusu nebūtu

Kaut precīza jaunā koronavīrusa izcelsme un tas, kā vīruss sāka cirkulēt cilvēku populācijā, vēl ir rūpīgi jāizpēta, epidemiologi ir visai droši, ka tas nācis no dzīvniekiem. Pagaidām lielākā uzmanība pievērsta zirga pakava sikspārņiem, konkrēti kolonijai Juņnaņas provincē, kas robežojas ar Mjanmu. Kā iespējamais starpnieks tiek pētīti Javas zvīņneši (Manis javanica), kas Ķīnā ir iecienīta delikatese, šo dzīvnieku sastāvdaļas izmanto arī tradicionālajā medicīnā, tāpēc kontrabandisti arī cītīgi strādā, lai nelegālo pieprasījumu apmierinātu. Divi jaunajam koronavīrusam SARS-CoV-2 radniecīgi vīrusi atrasti iepriekšējo gadu laikā konfiscētu Javas zvīņnešu kravu paraugos. Tie nav identiski, bet visai līdzīgi. Tomēr arī konkrētā pētījuma, kas publicēts prestižajā akadēmiskajā izdevumā "Nature" un kuru vari lasīt, klikšķinot šeit, tvērums neļauj secināt, ka tieši zvīņneši ir bijis pārneses posms vīrusam no dzīvnieku populācijas cilvēku populācijā.

Taču tas neliedza dzīvnieku tiesību aktīvistu organizācijām šo saikni ieviest, proti, apgalvot, ka pasaulē, kur visi cilvēki būtu veģetārieši vai vegāni, tādas nelaimes kā Covid-19 pandēmija nebūtu iespējamas. Pašlaik šādu spēcīgu apgalvojumu nevar pamatot ar drošticamiem zinātniskiem pierādījumiem.

Nenoliedzami, industriālā gaļas ražošana, ar gaļu un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem bagāta diēta nepavisam nav draudzīgākā izvēle planētai kaut vai klimata pārmaiņu kontekstā, un šajā jautājumā zinātne lielākoties ir dzīvnieku tiesību aizstāvju pusē (resursi papildu informācijai, piemēram, šeit, šeit un šeit).

Tomēr Covid-19 kontekstā tas nav derīgs kā arguments, lai apgalvotu, ka tikai gaļēdāji vien ir vainojami pandēmijā un ka veģetārā vai vegāniskā sabiedrībā tādu kataklizmu nebūtu.

Tādi aktīvisti kā Eds Vinterss, kas saviem sekotājiem pazīstams kā Earthling Ed, apgalvojis: "Ja mēs uzturā nelietotu dzīvnieku izcelsmes produktus, nerastos šādas situācijas, kur daudzas no slimībām, ieskaitot jauno koronavīrusu, nonāktu cilvēku populācijā."

Tāpat 2014. gadā klajā laistās dokumentālās filmas "Cowspiracy" (vārdu spēle – salikums no vārda "cow" – "govs" un "sazvērestība" – "conspiracy") veidotāju uzturētajā "Instagram" kontā 15. martā publiskots apgalvojums, kas šobrīd sadarbībā ar "Facebook" faktu pārbaudītājiem jau marķēts kā daļēji maldinošs.

Gaļēdāju vaina un slinkā ES: turpinām šķetināt dezinformāciju par Covid-19
Foto: Ekrānuzņēmums

Proti, "Cowspiracy" konta uzturētāji apgalvoja: "Covid-19 sākās tāpēc, ka mēs ēdam dzīvniekus. Ebolas vīruss, cūku gripa, putnu gripa, HIV, SAS un vCJD (Kreicfelda-Jakoba slimības jaunais variants – red.) sākās tāpēc, ka mēs ēdam un ekspluatējam dzīvniekus. Covid-19 neeksistētu, ja visi cilvēki pasaulē būtu vegāni. "Tava personīgā izvēle" ēst dzīvniekus ietekmē ikvienu dzīvo būtni uz šīs planētas."

Jā, "Cowspiracy" konta atsauce uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumu no 2004. gada nav nepatiesa, un ziņojumā tik tiešām "pieaugošs pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, kas veicina izmaiņas lauksaimniecībā, dzīvnieku produktu tirgos, globālajā tirdzniecībā" ir minēti kā riska faktori, kas var veicināt zoonotisko slimību izplatīšanos, taču tie nebūt nav vienīgie.

Eļļu ugunij par to, ka vainojami gaļēdāji un ka "nulles pacients" jeb pirmais, kas šo slimību no dzīvnieku populācijas ienesis cilvēku populācijā, noteikti ēdis inficētu dzīvnieku, pielēja dažādi blogos un medijos cirkulējoši video, tostarp "Daily Mail" un Kremļa finansētā RT popularizētais video, kurā redzama sieviete, kas mielojas ar sikspārņu zupu. Minētā sieviete ir influencere Vana Menjuņa, kura pēc notikuma saņēmusi arī nāves draudus. Lieta vienīgi tāda, ka minētais video nav filmēts nedz Uhaņā, kas ir jaunā koronavīrusa uzliesmojuma sākumpunkts, nedz šogad vai pērn, bet gan 2016. gadā Mikronēzijā.

Tikmēr iepriekš minētais Lielbritānijas aktīvists Eds Vinterss 14. martā publicētā ierakstā atsaucas gan uz PVO, gan citē ASV Slimību kontroles un profilakses centru, rakstot, ka "trīs no četrām infekciju slimībām cilvēku populācijā nonāk no dzīvniekiem." Taču arī šis arguments neļauj apgalvot, ka jaunais koronavīruss cilvēku populācijā sācis cirkulēt, jo kāds uzturā lietojis jēlu vai nepietiekami termiski apstrādātu gaļu.

Gaļēdāju vaina un slinkā ES: turpinām šķetināt dezinformāciju par Covid-19
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Zinātnieki visā pasaulē aizvien pēta SARS-CoV-2 izcelsmi un to, kā tas sācis cirkulēt cilvēku populācijā. Tomēr jau šobrīd epidemiologi spējuši izsekot agrīnos Covid-19 gadījumus, secinot, ka daļai pacientu nebija saistības ar Uhaņas dzīvnieku produktu tirgu.

Ir gana daudz zinātniskās literatūras, kas saista cilvēku populācijā cirkulējošos koronavīrusus ar sikspārņiem, tomēr šajos pētījumos minēts, ka nepieciešams pārnēsātājs – posms starp sikspārņu populāciju un cilvēku populāciju –, un šajā vienādojumā gaļas lietošanai uzturā nav jābūt obligātai sastāvdaļai. Piemēram, arī Ebolas vīrusa izplatībā sākotnēji par grēkāzi pasludināta sikspārņu gaļas ēšana, bet vēlāk secināts, ka visai ticams pārneses mehānisms varētu būt arī sikspārņu izkārnījumi, bērniem spēlējoties tuvumā sikspārņu mītnes vietai. Līdzīgi arī ar MERS, vēl vienu cilvēku populācijā cirkulējošu koronavīrusu – arī tas pārsvarā izplatījies, cilvēkiem nonākot kontaktā ar dzīviem kamieļiem, nevis lietojot uzturā kamieļu gaļu.

Proti, cilvēku kontakts ar dzīvniekiem nav limitēts tikai un vienīgi līdz gaļas patēriņam uzturā. Gaļas ēšana var būt viens no faktoriem, kas risku palielina, bet apgalvot, ka vegāniskā pasaulē dzīvnieku izcelsmes vīrusu cilvēku populācijā nebūtu, ir nepamatoti.

Djūka Universitātes Ziemeļkarolīnā epidemiologs Gregorijs Grejs izdevumam "Popular Science" atzīst: "Jā, ja mēs, cilvēki, pārstātu ēst gaļu, droši vien saskarsme ar dzīvniekiem, kurus audzējam vai ķeram dabā, būtu mazāka. Taču, pat ja visi kļūtu par vegāniem, mums aizvien būtu saskarsme ar dzīvniekiem, kas var pārnēsāt cilvēka imūnsistēmai svešus patogēnus. Neredzu, kā gaļas neēšana varētu apturēt vīrusu izplatību starp sugām."

Gaļas ēšana var būt viens no faktoriem, kas risku palielina, bet apgalvot, ka vegāniskā pasaulē dzīvnieku izcelsmes vīrusu cilvēku populācijā nebūtu, ir nepamatoti. Tāpat pagaidām apgalvot, ka tieši gaļas ēšana nodrošināja SARS-CoV-2 cirkulēšanu cilvēku populācijā, ir pārsteigšanās ar secinājumiem.

Gaļēdāju vaina un slinkā ES: turpinām šķetināt dezinformāciju par Covid-19
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Jaunais koronavīruss nav jauns

Šīs sazvērestības teorijas virzītāji uzskata, ka pērn rudenī konstatētais jaunais koronavīruss SARS-CoV-2, zināms arī kā 2019-nCoV, nemaz nav jauns un valstu valdības par to zinājušas jau sen. Pamatojums šim apgalvojumam? Etiķete uz tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļa.

"Facebook" vēl pirms pusotra mēneša, kad Covid-19 krīzes apmērus pasaule tikai sāka apjaust, ik pa laikam "uzpeldēja" video, kur cilvēki savai auditorijai demonstrē zīmola "Lysol" ražoto tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu etiķetes. Tajās minēti dažādi patogēni, pret kuriem minētais līdzeklis ir efektīvs, tostarp arī frāze "cilvēka koronavīruss".

Kā gan tas iespējams, ja vīruss atklāts vien pirms nepilna gada, bet "Lysol" šos produktus ražo jau gadiem ilgi? Vai tiešām valdību labi glabāto plānu izgaismoja... tīrīšanas līdzekļa etiķete?

Gaļēdāju vaina un slinkā ES: turpinām šķetināt dezinformāciju par Covid-19
Foto: Ekrānuzņēmums

Lieta tāda, ka koronavīrusi ir vīrusu grupa. Arī 2002.-2003. gadā identificētais SARS-CoV ir koronavīruss. Tāpat arī MERS-CoV ir koronavīruss. Koronavīrusi ir cirkulējuši cilvēku populācijā jau sen. ASV Slimību kontroles un profilakses centra informācija liecina, ka cilvēka koronavīrusi pirmo reizi identificēti jau pagājušā gadsimta 60. gados, tostarp HCoV-229E, HCoV-NL63 un HCoV-HKU1.

Par tiem arī vēsta uzraksts uz "Lysol" līdzekļu etiķetes – par koronavīrusiem kā vīrusu grupu.

Taču pērn rudenī identificētais SARS-CoV-2 tiešām ir jauns koronavīrusa paveids, un arī "Lysol" zīmola turētāja "Reckitt Benckiser" grupa pēc šo video parādīšanās pavēstīja, ka "Lysol" līdzekļu efektivitāte tieši pret jauno koronavīrusu pagaidām nav zinātniski apstiprināta plašos pētījumos.

Tiesa, ir labs pamats uzskatīt, ka šie dezinfekcijas līdzekļi tiek galā arī ar jauno koronavīrusu uz cietām, neporainām virsmām. Ar jauno koronavīrusu galā tiks arī roku dezinfekcijas geli, kuru sastāvā ir vismaz 60% alkohola, taču primāri rokas tomēr jāmazgā ar ziepēm un ūdeni, turklāt cītīgi un vismaz 20-30 sekundes.

Pētnieki arī guvuši pirmos datus par to, cik ilgi jaunais koronavīruss spēj izdzīvot uz dažādām virsmām, taču uz virsmu dezinfekcijas līdzekļiem nebūtu jāraugās kā galveno glābēju – lielākais risks inficēties, cik zināms šobrīd, ir tieši saskarsmē ar inficētu cilvēku. Jā, ir risks inficēties no dažādām virsmām, tomēr tas ir salīdzinoši zemāks nekā saskarsme ar inficētu personu. Tāpēc aizvien efektīvākais veids, kā izvairīties no saslimšanas, ir ievērot distanci no citiem (vismaz divus metrus), nepulcēties un bez nepieciešamības nedoties ārpus mājas, kā arī bieži un kārtīgi mazgāt rokas.

Labā Krievija, vārgā Eiropas Savienība

Kremļa sniegtā starptautiskā palīdzība Itālijai un pat ASV tiek intensīvi atspoguļota gan Rietumu medijos, gan īpaši ražīgi pašā Krievijā. Stāsts par Krievijas karogu, kas tagad lepni ieņem vietu blakus Itālijas karogam, nomainot ierastās ES 12 zvaigznes, aizvien ir dzīvs un tiek aktīvi publiskots arī Latvijā radītājas feisbuka grupās. Tajās pārsvarā dominē ieraksti krievu valodā, taču ar ierakstu dalās arī latviski rakstošie.

Piemēram, pavisam nereti viltus ziņu izplatīšanā pieķertais portāls "Life.ru" nopublicēja rakstu, iekļaujot karogu maiņas video, ar šādu pavadtekstu: ""Draugus iepazīst bēdās". Itāļi nomaina ES karogus ar Krievijas krāsām". Bet ar pašu video kopumā cilvēki dalījušies 44 tūkstošu reižu.

Britu raidsabiedrība BBC sazinājās ar vīru, kas redzamajā video maina karogus, un viņu izjautāja par motīviem. Viņš skaidroja, ka karogu maiņa ir ierasta viņam piederošā biznesa prakse, proti, līdzīgi kā viesnīcās, arī viņš, kad sadarbojas ar kādas valsts partneriem, cieņas dēļ izkar konkrētās valsts karogu. Personas "Facebook" profilā gan aizvien atrodams arī gana plašs satura klāsts no "Sputniknews", kas mums neļauj izdarīt 100% drošus secinājumus par video tapšanas motīviem.

Eiropas Ārējās darbības dienesta paspārnē radītais portāls "Euvsdisinfo.eu" piefiksējis vairākus desmitus piemēru, kā Krievijas atbalsts Itālijā it kā tiek sagaidīts kā īstenais glābiņš, pretnostatot to vārgajiem ES centieniem (Par ES īstenotajiem pasākumiem iespējams lasīt šeit). "Ren TV" sižetā tika rādīts, kā Itālijas ielās skan Krievijas himna. Itālija ir nonākusi neapskaužamā situācijā, tā aizvien ir Eiropas jaunā koronavīrusa izplatības centrs, tāpēc šādi atsevišķi gadījumi, kad no kāda nama Milānā vai citviet tiek atskaņota Krievijas himna, tik tiešām var arī būt. Cita lieta ir tas, ka mēs nezinām, kādi tieši cilvēki un kāpēc to atskaņo, bet zinām, kā to saviem skatītājiem un lasītājiem pavēsta Krievijas valsts mediji. Proti, top radīts stāsts, kā Eiropas Savienība ir vāja, tā neatbalsta pati savas dalībvalstis, bet tā vietā palīgā steidz Krievija. Kontekstā šiem apstākļiem paliek fakti, ka pret Krieviju aizvien ir vērstas rietumu sankcijas (Jā, Krima aizvien ir okupēta) un šī valsts Rietumos netiek uzskatīta par uzticamu tirdzniecības partneri.

Krievijas bruņoto spēku lidmašīna "Antonov-124" ar medicīniskajām iekārtām šonedēļ devusies arī uz ASV. Jā, tas nav izdomājums. Līdz ar to Krievija tēla spodrināšanas kampaņā šobrīd aktīvi tiražē arī šo notikumu. Politologs Kārlis Daukšts Latvijas Aizsardzības ministrijas portālam "Sargs.lv" atzina, ka Krievijas ārpolitikas jaunā taktika paredz izmantot jaunā koronavīrusa pandēmiju savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Turklāt caur Kremļa propagandu pēc ikviena šāda gadījuma tiks izplatīti vēstījumi, ka Rietumi ir sapuvuši un vāji, kamēr Krievija ir spēcīga un spējīga sniegt palīdzību pat valstīm, ar kurām tai nav labu attiecību.

Gaļēdāju vaina un slinkā ES: turpinām šķetināt dezinformāciju par Covid-19
Foto: AFP/Scanpix/LETA

"Tā ir Krievijas taktika – izmantot šo slimību, šo neskaidro situāciju savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Tā ir nevis humanitārā palīdzība, bet gan politisko mērķu realizācijas mēģinājums. [..] Akcents no tiešas militāras konfrontācijas uz lienoši humanitāri politisku ietekmi," viņš atzina portālam "Sargs.lv".

1. aprīlī publikāciju par iepriekš aprakstīto stratēģiju publicējusi arī Kanādā bāzētā Kalgari Universitāte. Tajā Džeimstaunas fonda pētnieks Sergejs Suhankins skaidro, ka Krievijas propagandas stāstiem šis ir ideāls laiks, tāpēc mobilizēti visi iespējamie resursi. Ar publikāciju iespējams iepazīties šeit. Trimdā dzīvojošais eksperts pētījuma datus nosūtījis Eiropas Parlamentam, ANO, ASV Aizsardzības izlūkošanas pārvaldei (DIA), kā arī ASV Stratēģisko un starptautisko studiju centram.


Lai gan Krievijas izmantotās metodes atšķiras, tās, kā norāda pētnieks, vieno stāsti par labajiem apstākļiem Krievijā un sliktajiem Rietumpusē, bet vīruss esot radīts ASV un pēc tam nosūtīts uz Ķīnu, lai grautu tās augšupejošo ekonomiku. Jau iepriekš esam vairākkārt rakstījuši, ka pašreiz zinātniskie pētījumi liecina, ka jaunais koronavīruss ir radies dabiskā ceļā, nevis mākslīgā veidā. Otro pieņēmumu uz pilnu klapi izplata sazvērestību teoriju fani, un tas balstās nepārbaudītos vai izdomātos faktos.

ES iestādes ir vairākkārt brīdinājušas par riskiem, kas saistīti ar dezinformācijas mēģinājumiem un tiešsaistes krāpšanām. Lai atbalstītu faktisku un ticamu informāciju, ir izveidota ES iestāžu tīmekļa lapa par Eiropas pasākumiem cīņā pret vīrusu. Tajā atspēkoti arī izplatītākie mīti par Covid-19 uzliesmojumu.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties DELFI plus abonementu:
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form