Drūzmēšanās tikai sākas
Pirmais mākslīgais Zemes pavadonis bija liels notikums – 1957. gadā gandrīz visi, kam bija īsviļņu radio, varēja uztvert pirmos cilvēka būvētas tehnoloģijas raidītos signālus no kosmosa. Tālredzīgi prāti jau tobrīd saprata – šis nav tikai "vienreiz izdarījām, pierādījām un pietiek" gadījums, bet gan jaunas ēras sākums, un turpmāk Zemes orbīta kļūs par vēl vienu vietu, kuru cilvēks "apdzīvojis".
Ja vēl 90. gadu sākumā ap Zemi riņķoja nepilns pustūkstotis aktīvu satelītu, tad 2020. gadā tie bija jau gandrīz 3,4 tūkstoši aktīvu un gandrīz tikpat neaktīvu satelītu. Taču tobrīd īstā drūzmēšanās vēl nebija sākusies – 2019. gadā "SpaceX" sāka regulāri nogādāt orbītā savus "Starlink" interneta satelītus, pa 60 pavadoņiem vienā reizē. Ir pagājuši trīs gadi, un orbītā jau ir vairāk nekā 2500 "Starlink" iekārtu, ja ieskaita arī prototipus. Kopumā pirmajā kārtā plānoti 12 tūkstoši satelītu, bet izskanējuši arī plāni par vēl 30 tūkstošiem. "SpaceX" gan nesen paziņoja, ka tik daudz droši vien nebūs nepieciešams. Taču arī 15 tūkstoši objektu Zemes zemajā orbītā ir vērā ņemams daudzums. Turklāt Īlons Masks nav vienīgais – arī "Amazon" plāno vairāk nekā trīs tūkstošus satelītu, tāpat tos kosmosā jau sūta kompānija "One Web".
Rezultātā pavadoņu skaits ap Zemi visai nelielā augstumā būs milzīgs – tie ir īsti satelītu zvaigznāji. Par "Starlink" radītajām nedienām bažas jau labu laiku pauž astronomi, norādot, ka tie uz mūžu izmainīs naksnīgās debesis. Astronome Samanta Lolere pērn norādīja – tendencei turpinoties, drīz katrs 15. punktiņš, ko redzam debesīs, būs satelīts, nevis zvaigzne. Arī Latvijas platuma grādos tumšā, zvaigžņotā naktī atliek vien dažas minūtes pavērties augšup, lai saskatītu kustīgos punktiņu starp zvaigznēm.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
