Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas
Foto: Lasijas observatorija Atakamas tuksnesī, Čīlē. Foto: ESO

Ja senajiem astronomiem nācās paļauties vien uz to, ko rāda acis, tad jau pēdējos dažus gadsimtus šī dabaszinātņu joma nav iedomājama bez teleskopiem – sākot no nelieliem rokās turamiem "tālskatiem" 17. gadsimta sākumā, pirmajiem lielajiem optiskajiem teleskopiem 18. gadsimta izskaņā līdz pat supersarežģītām iekārtām, kas atrodas ne tikai uz Zemes, bet arī Zemes orbītā un spēj "saskatīt" ne tikai redzamo gaismu, bet infrasarkano, ultravioleto, rentgenstarojumu. Pateicoties šīm ierīcēm, varam iepazīt Visumu pilnā krāšņumā – priecāties par bildēm ar košiem miglājus, iespaidīgām zvaigžņu vai galaktiku kopām. Taču bieži vien arī pašas observatorijas ir vizuāli grandiozas un atrodas ārkārtīgi krāšņās vietās. Tāpēc – neliela fotogrāfiju izlase ar piecām skaistām observatorijām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Keka observatorija Havaju salās

Savulaik lielākie šāda tipa teleskopi pasaulē, Keka observatorijas "dvīņi" atrodas netālu no Maunakea vulkāna virsotnes Havaju salās, ASV. Šāds teleskopu dizains tika izsapņots jau 80. gadu beigās, bet finansējums 70 miljonu dolāru apmērā "Keck I" teleskopa būvniecībai iegūts 1985. gadā – to piešķīra Hovards Keks, sava tēva Viljama Mairona Keka vārdā nosauktā fonda pārstāvis.

Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas
Foto: Keka observatorija Havaju salās, ASV. Foto: Keck Observatory

Šie "dvīņi" zīmīgi ar to, ka vieni no pirmajiem, kuros izmantota aktīvā adaptīvā optika – proti, teleskopa primārais reflektors nesastāv vis no viena liela spoguļa, bet daudziem atsevišķiem segmentiem, kas turklāt katrs var kustēties neatkarīgi no pārējiem, bet kopā darboties kā vienums, lai iegūtu maksimāli asu attēlu. Šis koncepts tika izdomāts jau piecdesmitajos gados, bet praktiski nebija īstenojams vēl vairākas desmitgades. Ar šo principu iespējams radīt gan gigantisku spoguli (viengabala spoguļi šādā izmērā ar laiku deformētos paši zem sava svara), gan arī zināmā mērā kompensēt atmosfēras radītos traucējumus. Primārais reflektors sastāv no 36 šešstūriem, katrs ir 1,8 metrus plats un 7,5 centimetrus biezs un sver pustonnu. Tātad viss primārais spogulis vien sver iespaidīgas 18 tonnas, un tas ir tikai spogulis, neskaitot visas pārējās detaļas.

Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas
Foto: Keka observatorija Havaju salās, ASV. Foto: Keck Observatory


Kopā katrs no Keka observatorijas teleskopiem sver trīs tonnas. Pirmais Keka observatorijas teleskops tika pabeigts 1993. gadā, bet otrs – trīs gadus vēlāk. Abi šie teleskopi atrodas pasakaini skaistā vietā un vairāk nekā četru kilometru augstumā, tāpēc bieži vien mākoņu sega ir zemāk par observatoriju – astronomiem, kas strādā Keka observatorijā, obligāti nav jālūkojas Visuma dzīlēs, lai redzētu burvīgu ainavu. Pietiek vien pamest skatu apkārt.

Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas
Foto: Keka observatorija Havaju salās, ASV. Foto: Keck Observatory

Lasijas observatorija Čīlē

Lasijas observatorija atrodas vienā no sausākajām vietām uz planētas – Atakamas tuksnesī Čīlē. Tas ir vesels teleskopu ansamblis – tīrs no tiem apsaimnieko Eiropas Dienvidu observatorija (ESO), kas ir 16 Eiropas valstu sadarbības organizācija. Vēl vairāki Lasijas kompleksā esošie teleskopi ir atsevišķu valstu pārziņā, bet virkne no tiem jau darbību beigusi.

Foto: ESO/C.Madsen


Ievērojamākie ir ESO 3,6 metru teleskops, uzbūvēts jau 70. gados, ESO NTT ("New Technology Telescope"), kas sāka darboties 1989. gadā un arī ir viens no pirmajiem, kurā izmantota aktīvā optika, kā arī MPG/ESO 2,2 metru teleskops.

Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas
Foto: Foto: ESO/José Francisco Salgado


Observatorija atrodas aptuveni 2,4 kilometru augstumā virs jūras līmeņa un tālu, tālu no apdzīvotām vietām un citiem gaismas piesārņojuma avotiem. Reti kurā vietā uz planētas ir tik tumšas un skaidras naktis kā Lasijas observatorijā. Ideāla vieta astronomiskiem novērojumiem.

Dienvidpola teleskops

Ja iepriekšējās divas observatorijas atradās vairākus kilometrus virs jūras līmeņa, tad šī ir ne tikai teju trīs kilometru augstumā, bet arī stindzinošā salā! Dienvidpola teleskops, kā jau liecina tā nosaukums, atrodas Antarktīdā. Precīzāk, tā ir daļa no Amundsenskota-Sautpola polārpētniecības stacijas. Tā ir vistālāk uz dienvidiem esošā cilvēku pastāvīgi apdzīvotā vieta uz Zemes, jo zinātnieki tur rosās visu gadu.

Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas
Foto: South Pole Telescope


Pats teleskops pirmo reizi iedarbināts 2007. gadā. Tas ir 10 metru diametra teleskops, kas pielāgots novērojumiem elektromagnētiskā starojuma mikroviļņu, milimetru un submilimetru viļņu diapazonos. Viens no galvenajiem uzdevumiem šim teleskopam ir vākt datus par kosmisko mikroviļņu fona starojumu, taču ne tikai. Teleskops jau vairākkārt piedzīvojis uzlabojumus – 2012. un pēc tam 2017. gadā ticis pie jaunas kameras.

Gan pati stacija, gan teleskops lieliski izskatās sniegotajos plašumos un, šķiet, kalpo kā apliecinājums – visur, kur vien iespējams, cilvēks uz šīs zemes kāju ir spēris. Tagad skats jāvērš vien augšup, Visuma plašumos.

Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas
Foto: South Pole Telescope

"Pic du Midi" observatorija Francijas Pirenejos

No stindzinoša sala prom uz siltākām vietām – šis teleskopu komplekss atrodas Pireneju kalnu grēdā Francijas pusē. Tiesa, jaka tāpat noderēs – šādā augstumā un platuma grādos vasarā var cerēt uz +10 vai +15 grādiem, bet lielākoties tāpat ir visai vēss. Kaut liela daļa no tur esošajiem teleskopiem īsti nevar sacensties ar modernajiem gigantiem, toties skats ir elpu aizraujošs – šī observatorija ir iecienīts tūrisma galamērķis. Aplūko attēlu, un vairs nebūs jautājumu – kāpēc.

Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas
Foto: Pascal Petit, Université Paul Sabatier


Observatorijas būvniecība sākta jau 19. gadsimtā, bet pirmais astoņu metru kupols pabeigts 1908. gadā. Tajā izvietots spēcīgs refraktora tipa teleskops, ar kuru tostarp veikti Marsa novērojumi, kas gadu vēlāk jau ar lielu pārliecību ļāva diskreditēt Marsa kanālu teoriju. Par to vairāk vari lasīt rakstā "Iekārotā planēta Marss. Zinātniskās fantastikas sulīgākie augļi".

Observatorija lēnām "apauga" ar citiem teleskopiem, tostarp 60. gados ar NASA finansējumu tur tika uzstādīts teleskops, ar kuru iegūti detalizēti Mēness virsmas attēli. Tie izmantoti, lai NASA labāk varētu sagatavoties "Apollo" misijām un cilvēku izsēdināšanai uz Mēness. 1980. gadā uzbūvēts divu metru diametra teleskops, kas ir lielākais šajā observatorijā.

Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas
Foto: Shutterstock

Dvīņu observatorija Havaju salās un Čīlē

Noslēdzam atkal ar Havaju salām – zinātnisko atklājumu jomā viena no aizvien izteikti ražīgām observatorijām ir Dvīņu observatorija. Kā jau var noprast pēc nosaukuma, tas ir divu teleskopu komplekss. Ziemeļu teleskops atrodas Maunakea vulkāna kompleksā – turpat kur Keka teleskopi. Taču dienvidu teleskops atrodas Čīlē. Abas šīs vietas piedāvā arī izcilas ainavas. Maunakea apkaime jau redzama pirmajās bildēs, tāpēc noslēgumā – Dvīņu observatorijas Dienvidu teleskops Čīlē!


"Dvīņi" sāka darboties 2000. gadā, to unikālais koncepts – pa teleskopam Havaju salās un Čīlē – ļauj gandrīz pilnībā "nosegt" gan ziemeļu, gan dienvidu puslodes debesis. Kaut tie darbojas jau divdesmit gadu, ar regulāriem uzlabojumiem un atjauninājumiem šis pāris aizvien ir viena no spējīgākajām observatorijām uz Zemes. Nenoliedzami, arī viena no vizuāli skaistākajām.
Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas
Foto: Gemini Observatory/AURA

Tags

Astronomija Kosmoss Tehnoloģijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form