Publiskajā telpā ir daudz informācijas un padomu par veselīgu dzīvesveidu, taču ieviest veselīgākus ieradumus ne vienmēr izdodas. Kāpēc ir tik grūti mainīt uzvedību? Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) podkāsta "RSU Veselības ekspresis" desmitajā epizodē par veselīgu ieradumu izveidošanu stāsta maģistra studiju programmas "Veselības komunikācija" vadītāja, komunikācijas eksperte Vita Savicka un RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja, veselības psiholoģe Beate Evelīna Dišlere.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Lai saprastu, kā panākt mūsu veselīgo ieradumu noturību, svarīgi ir saprast ieradumu veidošanās mehānismu," stāsta Beate Evelīna Dišlere. "Tas ir līdzīgs gan pozitīviem, gan neveselīgiem ieradumiem – pēc impulsa, ierosinājuma ķermenī seko konkrēta uzvedība, kurai seko atalgojums, kas liek atkārtot šo rīcību. Vairākkārtīgi to atkārtojot, veidojas ieradums, kurš kādā brīdī jau kļūst automātisks. Piemēram, ja jūtos bēdīga, apēdu šokolādi, veidojas laimes hormons un labas sajūtas, kuras vēlos piedzīvot vēlreiz. Bet tādu pašu rezultātu var arī iegūt, ja sportoju vai sazinos ar draugiem. Tātad paša cilvēka ziņā ir, kādu risinājumu izvēlēties."

Eksperte norāda, ka jaunu ieradumu izveidošana sākas ar problēmas vai vēlamās uzvedības identificēšanu. Tālāk seko mērķa un laika rāmja uzstādīšana, tāpat ir jāizdomā, kā piefiksēt mērķa izpildes gaitu – to var atzīmēt dienasgrāmatā, var pierakstīt konkrētus rādītājus, piemēram, svaru vai noieto soļu skaitu.

Kāpēc bieži vien mūsu apņemšanās sākt jaunu dzīvi izgāžas? Visbiežāk iemesls ir nepareizi uzstādīts mērķis – tas ir pārāk liels, neaptverams. Beate Evelīna Dišlere

"Mūsu smadzenes daudz vieglāk tiek galā ar maziem mērķiem – secīgiem, izmērāmiem soļiem, par kuru izpildi sevi apbalvojam un paslavējam. Svarīgi ir arī nepadoties pie pirmajām grūtībām, bet izanalizēt klupšanas akmeņus, tāpat arī dot sev pietiekami daudz laika, nesteidzināt, nesalīdzināt ar citiem un praktizēt jauno ieradumu regulāri."

Veselīgu ieradumu izveidošana ir svarīga arī visas sabiedrības līmenī. Veselības komunikācijas eksperte Vita Savicka atzīmē: "Ir virkne sabiedrības veselības pasākumu, kas jāīsteno valsts mērogā – slimību skrīninga programmas, profilaktiski pasākumi, kur ir svarīga visas sabiedrības vai atsevišķu tās grupu iesaiste. Kā mainīt šo lielo grupu uzvedību?

Ar sabiedrības informēšanu vien nepietiek, te ir jāņem vērā daudzi uzvedību ietekmējoši faktori – apkārtēja vide, kopienas atbalsts, motivācija. Ņemot vērā šos faktorus un izpētot uzvedības cēloņus, var izveidot pasākumu kompleksus jeb intervences.

Dažkārt jāveicina ne vien cilvēku zināšanas un attieksme, bet arī jāpanāk, lai tiktu pieņemti būtiski lēmumi, kas mainītu vidi, kur cilvēks dzīvo, infrastruktūru, noteikumus vai pat likumus. Pēdējā laikā veselības komunikācijā bieži izmanto uzvedības ekonomikas instrumentus, kas nozīmē, specifiskus ziņojumus, kā arī vēlamo uzvedību atbalstošus pasākumus, piemēram, izbraukuma vakcināciju, iespēju izmantot digitālus vai citus rīkus, kas var palīdzēt mainīt vai uzturēt vēlamo uzvedību."

Raidieraksts ir pieejams "Spotify" un "Podbean" platformās.

Tags

Veselības aprūpe Veselīgs dzīvesveids
0
RSU
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form