Foto: Shutterstock
Latvānis, rotans, Kolorado vabole – visi trīs Latvijā var tikt uzskatīti par katniekiem. Taču vien divi tiek uzlūkoti kā invazīvas sugas. Kolorado vabole, kaut vairums kartupeļu lauku īpašnieku tam nepiekristu, speciālistu ieskatā, nav invazīva. Šis nošķīrums iezīmē vienu no būtiskajiem aspektiem – ne viss, kas svešs un bojā dzīvi cilvēkam, traucē arī dabai. Un otrādi. Tāpēc uz jautājumu, vai no invazīvajām sugām var būt arī kāds labums, vispirms droši vien jāatbild ar pretjautājumu – kurš ir jautātājs? Vai, piemēram, no uzmācīgā un šķietami neiznīdējamā latvāņa varam arī ko iegūt? To "Campus" palīdz skaidrot biologi un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Vienkārši kaitēklis vai invazīvs 'citplanētietis' – ar ko atšķiras?


Pavisam nesen uzzinājām, ka Cēsu pusē pirmo reizi manīta invazīva saldūdens medūzu suga. DAP jau paredz, ka šīs divu eiro monētas lieluma radības jau pavisam drīz būs atrodamas arī citās ūdenstilpēs. Tieši tā arī ir viena no invazīvo sugu galvenajām pazīmēm, kas tās atšķir no vienkārši svešām sugām, – strauja vairošanās un agresīva izplatīšanās.

Sugas jaunās teritorijās var ienākt pašas, pārvarot dabiskos šķēršļus (purvu masīvus, kalnu grēdas, lielas ūdenstilpes) pa dabiskiem vai cilvēka veidotiem koridoriem, piemēram, ceļiem, elektrolīniju trasēm. Šādu sugu pārvietošanos un sākotnējo izplatības areālu paplašināšanu var uzskatīt par dabisku izplatīšanos, taču otrs veids ir sugu apzināta vai neapzināta introdukcija, ko veicis cilvēks. Tomēr ne visas šādi ieviestas sugas kļūst agresīvas un rada kaitējumu vietējām sugām, izmainot vides apstākļus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!