Vai tās būtu traumas vai kādas slimības sekas, vai apgrūtinātas kustības pēcoperāciju periodā, palīgā var nākt tehniskais ortopēds. Kāda ir šīs nozares profesionāļu darba specifika, par to stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) absolvente Dārta Rūse.

Mīkstās ortozes, kas ir ārēji lietojams tehniskais palīglīdzeklis un kas veidots vai pielāgots konkrētajam pacientam, lieto ļoti daudzos gadījumos, piemēram, lai fiksētu vai aizsargātu locītavas pēc traumām un operācijām un tad, kad ir kāda saslimšana, piemēram, karpālā kanāla sindroms, spondiloze, artrīts, insults. Parasti mīkstās ortozes izmanto slodzes laikā un tad, kad nepieciešams aizsargāt mugurkaulu vai locītavas, lai tās neiegūtu papildu bojājumu vai traumu. Tās izmanto arī tad, kad pacientam ir problēmas ar limfu vai apdeguma rētu profilaksei, tad šādas mīkstās ortozes sauc par kompresijas apģērbiem.

Vairāk par tehniskā ortopēda ikdienu stāsta RSU studiju programmas "Ortozēšana, protezēšana" absolvente Dārta Rūse (attēlā apakšā), kura jau trešo gadu strādā Vaivaru ortozēšanas un protezēšanas centrā par tehnisko ortopēdi. Par profesijas lietderību no pacienta puses pieredzē dalās RSU sieviešu volejbola komandas trenere Inguna Minusa, kurai pašai savulaik pēc traumas nācās nēsāt ortozi.

Foto: Vaivaru ortozēšanas un protezēšanas centra arhīvs

"Vaivaru ortozēšanas un protezēšanas centrā mēs katram pacientam izgatavojam individuālu mīksto ortozi, bet ir firmas un dažādi medicīnas preču veikali, kas klientiem pielāgo rūpnieciski ražotas mīkstās ortozes," stāsta Dārta, norādot, ka ortozes izgatavo tehniskais ortopēds kopā ar šuvēju vai ortopēdijas tehniķi. Mīkstās ortozes izgatavo no dažādiem audumiem, piemēram, neoprēna, austa gumijas auduma, likras un flaneļa. "Izmantojam arī dažādus palīgmateriālus – plastmasas, metāla un zemas temperatūras termoplastu, kas tiek iestrādāti ortozēs kā atbalstošas vai koriģējošas planšetes."

Ortoze palīdz neizkrist no ritma

Mīkstās ortozes lieto arī volejbolisti – parasti pēc traumām. Volejbolistiem visbiežākās traumas ir potītes mežģījumi, kad mīkstā ortoze jālieto tik ilgi, līdz pilnībā ir atjaunota potītes stabilitāte un spēlētājs jūtas droši bez ortozes. Bieži vien volejbola spēlētājiem gadās arī ceļa traumas, dažreiz – pleca traumas.

"Pleca traumām ortozes lieto reti, jo tās traucē pilnvērtīgi izpildīt volejbola elementus – uzbrukuma sitienu un servi. Mīkstās ortozes pēc muguras traumām, kā arī mīkstās ortozes plaukstām, elkoņiem un pirkstiem lieto ļoti reti," par volejbolistu sporta traumām zina teikt RSU sieviešu volejbola komandas trenere Inguna Minusa, kurai pašai savulaik bija jānēsā mīkstā ortoze.

"Savulaik, kad aktīvi sportoju, valkāju mīksto ortozi kreisajam celim. Biju guvusi traumu, radās iekaisums pārslodzes dēļ tāpēc, ka trenējos gan smiltīs, gan sporta halles zālē, kur segums bija betons, nevis koks," par savu pieredzi pastāstīja RSU Sporta kluba trenere. "Ortozi valkāju treniņu un sacensību laikā, kamēr notika ārstēšana. Labi, ka bija ortoze, jo tad varēju turpināt trenēties un neizkrist no ritma, kas ir svarīgi profesionālam sportistam," atceras Inguna Minusa.

Starp citu, ir treneri un sporta klubi, kuri liek nēsāt potītes ortozes neatkarīgi no tā, vai sportistam ir bijusi trauma vai nav, – kā saka, drošības apsvērumu dēļ, taču sieviešu volejbola trenere atklāti pasaka: "Manuprāt, tas nav labi, jo potīte līdz ar to vairs nestrādā patstāvīgi, kļūst vāja."

Zobu protēzes neizgatavo

Tehniskais ortopēds ne tikai spēj noteikt, kāda veida protēze vai ortoze pacientam ir vajadzīga, bet arī prot to izgatavot, pielāgot un apmācīt cilvēku šo palīgierīci lietot. "Gribu gan uzsvērt, ka tehniskais ortopēds neizgatavo zobu protēzes, kā cilvēki domā, jo tās izgatavo zobu tehniķi," smaidot saka Dārta.

Tehniskais ortopēds izgatavo augšējo un apakšējo ekstremitāšu protēzes, aizvietojot pacienta trūkstošo ekstremitāti, un dažādas mīkstās un cietās ortozes, kas ir ārēji lietojamas ierīces, kas palīdz koriģēt, ierobežot vai, tieši pretēji, veicina kustību kādā no pacienta locītavām vai kādai no ekstremitātēm.

"Strādājot ar augšējo un apakšējo ekstremitāšu protēzēm un cietajām ortozēm, mans darbs ir fiziski smags, jo nepieciešams strādāt ar tādiem materiāliem, kas ir ļoti smagi. Tomēr vairāk šis darbs ir morāli smags, jo bieži vien esmu pacienta uzticības persona.

Tehniskā ortopēda sadarbības laiks ar pacientu ir diezgan ilgs, un dažreiz sanāk kādam īpaši pieķerties un līdzpārdzīvot," tehniskā ortopēda profesijas specifiku ieskicē Dārta. Pēc vidusskolas viņa gribēja kļūt par ārsti, tomēr iestājās RSU ortozēšanas un protezēšanas studiju programmā.

"Lai arī sākotnēji šķita, ka šī profesija man būs pārāk tehniska, tomēr, tiekot līdz ceturtā kursa praksei un satiekot pacientus, sapratu, ka šeit nepieciešamas gan medicīniskās zināšanas, gan tehniskās iemaņas, kas ļauj neieslīgt rutīnā, un tas man ļoti patīk!" saka RSU absolvente.

"Turklāt visu laiku ir iespēja augt un pilnveidoties, jo, attīstoties tehnoloģijām, pastāvīgi ienāk jaunas metodes, kas jāapgūst, un tiek lietoti arī jauni materiāli, kas jāiepazīst, lai ortozes izveidotu vēl kvalitatīvākas un efektīvākas".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!