Atkritumu lietderīga izmantošana ir viens no galvenajiem veidiem, kā atrisināt piesārņojuma radītās problēmas, ar kurām visā pasaulē cīņa notiek jau šobrīd, un, neko nedarot, prognozes nākotnei nav tās iepriecinošākās. Tas tostarp ir arī klimata pārmaiņu iegrožošanas jautājums. Taču liela daļa atkritumu ir grūti pārstrādājami vai pagaidām vispār nav pārstrādājami tā, lai tas būtu ekonomiski izdevīgi un efektīvi. Meklēt risinājumus, lai dotu otru (un trešo, un ceturto) dzīvi tādiem atkritumiem kā plastmasas un gumijas izstrādājumi, ir viens no lielajiem materiālzinātnieku izaicinājumiem.
Pētnieki no RMIT universitātes Austrālijā (agrāk Melburnas Karaliskais tehnoloģiju institūts – Royal Melbourne Institute of Technology) izpētījuši, ko iesākt ar nolietoto automašīnu riepu kalniem. Izrādās, tās var izmantot ceļu būvē izmantojamu materiālu ražošanā, noteiktā attiecībā sajaucot sasmalcinātu automašīnu riepu gumiju un pārstrādātu betonu.
Pētnieki, izmantojot ierīces, lai simulētu to nolietojumu, kādu rada satiksme ceļa ekspluatācijas laikā, izpētīja labāko šo abu sastāvdaļu attiecību. Vislabāko stiprību nodrošināja 99,5% pārstrādāta betona, 0,5% pārstrādātu riepu. Ja gumiju pievienoja vairāk, materiāla stiprība sāka kristies.
Šo materiālu plānots izmantot ceļu seguma pamatnei, virs kuras klāt asfaltu. Pārstrādātu betonu šādam nolūkam jau izmanto, taču novitāte šajā gadījumā ir gumijas riepu atlieku pievienošana, kas uzlabo materiāla īpašības.
"Mūsu jauktais materiāls ir 100% pārstrādāta alternatīva un piedāvā jaunu veidu, kā izlietot atkritumus – automašīnu riepas un betonu –, vienlaikus nodrošinot lielisku elastību un stiprību," klāsta viens no pētījuma autoriem inženieris Muhameds Saberians Borujeni.
Pētījuma autori uzsver – jo drīzāk šādus materiālus liks lietā, jo labāk. "Ik gadu atkritumos nonāk ap miljards riepu, bet būvniecības, renovācijas un ēku nojaukšanas rezultātā radītie atkritumi ir puse no visiem ik gadu saražotajiem atkritumiem," norāda autori.
Tādu atkritumu kā riepas utilizācija, tās sadedzinot vai aprokot izgāztuvēs, ir vaļība, kuru šobrīd vairs nevaram atļauties, uzsver "Science Alert".
Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Construction and Building Materials".
