"Visi procesi ķermenī ir balstīti uz vielmaiņas ķīmiskajām reakcijām, jonu kustību un šķidrumu (piemēram, asiņu) plūsmu. Zemākā temperatūrā visi šie procesi palēninās," norāda profesors Džons Rodžerss no Ziemeļrietumu Universitātes Ilinoisā, ASV. Viņa un kolēģu radītais implants strādā tieši šādi – dzesējot nervus konkrētajā vietā, kur vajadzīga atsāpināšana. "Efekts, nervu atdzesējot, ir elektrisko signālu bloķēšana," bilst profesors.
Pagaidām šis prototips izmēģināts tikai uz žurkām. Darbības princips ir šāds – implantu ievieto vajadzīgajā vietā (to varētu darīt uzreiz jau operācijas laikā, izslēdzot nepieciešamību pēc atsevišķas ķirurģiskas manipulācijas). Pats implants veidots no mīksta, gumijai līdzīga polimēra, kas organismā sadalās dažu mēnešu laikā – tas nebūs speciāli jāizņem.
Sistēmas darbībai vajadzīgs arī neliels sūknis un kontrolieris – šīs sastāvdaļas atrodas ārpus ķermeņa. Pašā implantā ir ļoti sīki kanāli, pa kuriem tiks sūknēts dzesējošs šķidrums un sausais slāpeklis. Temperatūras izmaiņas visu laiku monitorē sensori, lai varētu noturēt optimālo temperatūru.
Pagaidām šis implants izmēģināts vien uz dzīvniekiem. Divām laboratorijas žurkām, kurām bija trauma, kas izraisa sāpes pakaļkāju zonā, tika ievietoti šie implanti un nervi konkrētajā vietā atdzesēti no 37 grādiem līdz 10 grādiem pēc Celsija. To, vai šī procedūra palīdz mazināt sāpes, zinātnieki testēja, mērot, kāds ir minimālais spiediens, kas jāizdara uz žurkas pakaļkāju, lai žurka to pierautu pie sevis. Pēc tam rezultāti salīdzināti ar žurkām, kam bija līdzīgs ievainojums, bet nebija implantu. Izrādījās, ka žurkām ar implantu vajadzīgs septiņreiz lielāks spiediens uz ievainoto vietu, lai tās pierautu pakaļkāju.
Tiesa, kamēr šāds risinājums nonāks līdz cilvēkiem (ja nonāks), paies vairāki gadi. Kā ar jebkuru implantējamu ietaisi, arī šajā gadījumā būs nepieciešami labi rezultāti klīniskajos pētījumos un ilgstošs process iekārtas apstiprināšanai regulējošās institūcijās.
Tomēr, ja produkts nonāks tirgū, kā galveno plusu salīdzinājumā ar opioīdiem pētnieki saredz to, ka nav riska iedzīvoties atkarībās. Tomēr ir arī mīnusi – atsāpināšanas periodā, bloķējot nervu signālus, konkrētajā vietā varētu uz laiku zust arī jutīgums uz pieskārieniem, iespējams arī muskuļu vājums.
