Tam piekrīt arī Nils Mosejonoks, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītājs, kurš uzskata, ka ATR pati par sevi nav ne burvju nūjiņa, ne slota, ar kuru viss tiks aizslaucīts: "Līdzīgi kā daudzi ar mums tiešā veidā nesaistīti procesi arī ATR var tikt izmantota kā iespēja, lai aktualizētu būtisko un iniciētu ko jaunu, vai arī ignorēta, tādā veidā palaižot garām iespēju īstenot jau sen nepieciešamās pārmaiņas. Tieši tāpēc, ņemot vērā ATR izmaiņas, ir jāpaskatās uz šo jomu kopumā."
Ar pozitīvu atzīmi
Nils Mosejonoks norāda, ka atbalsts pašvaldību darbā ar jaunatni iesaistītajiem ir vitāli svarīgs jomas pastāvēšanai, taču regulāri dažādās anketās, kurās tiek aptaujāti darba ar jaunatni veicēji, parādās tādi izaicinājumi kā politiskā atbalsta un cilvēkresursu trūkums, sadarbības trūkums ar citām pašvaldības iestādēm, kā arī finansējuma jautājums: "Tas ir atstājis ietekmi uz jomu kopumā, ko pierāda fakts, ka sešu gadu laikā mainās vairāk nekā puse no personāla, kas piesaistīti darbam ar jaunatni."
Vairākas pašvaldības uzskata, ka tieši iepriekš minētajos punktos ATR ir devusi būtisku pozitīvu grūdienu. Kā atzīst Ginta Kožokaru, Saldus novada pašvaldības Jaunatnes lietu speciāliste, novadu apvienošanās pozitīvā iezīme ir papildu finansējums un cilvēkresursi, kas paplašina kopējo pieredzi un radošumu darba ar jaunatni realizācijā: "Pēc ATR, apvienojot Saldus un Brocēnu novadu darba ar jaunatni budžetus, ir arī ieviests mobilais darbs ar jaunatni, kam piešķirtas divas mobilā jaunatnes darbinieka štata vietas. Tas vienlaicīgi ir milzīgs ieguvums un reizē arī izaicinājums – kvalitatīvi to attīstīt pandēmijas laikā."
Savukārt Krāslavas novada pašvaldība Jaunatnes lietu speciāliste Julianna Moisejenkova atklāj, ka vairākus gadus bija vienīgā jaunatnes lietu speciāliste novadā, kas nav bijis viegli, jo trūcis gan profesionālās pieredzes, gan cilvēkresursu, lai īstenotu visas idejas un vēlmes: "ATR sekmēja to, ka man parādījās stipri un uzticami kolēģi jaunatnes lietu jomā ar pieredzi un vēlmi iet vienā virzienā."
Viens no lielākajiem ieguvumiem pēc reformas ir jaunatnes darbinieku komanda ar plašu pieredzes un zināšanu kopumu, un šobrīd meklējam vienu kopīgu modeli, kā strādāt tālāk. Tāpat tagad jauniešiem ir plašākas iespējas, jo jaunietis, kas dzīvojis Burtniekos vai Rūjienā un pārcēlies uz mācībām Valmierā, vairs nav pazudis no redzesloka, bet var turpināt iesaistīties kopīgās novada aktivitātēs. Pirms reformas darbs ar jauniešiem katrā novadā notika atšķirīgi, taču šobrīd šo atšķirīgo pieeju darbā ar jaunatni varam apvienot un darboties plašāk. Pašlaik vēl notiek darbs pie jaunās struktūras izveides, bet novadā plānojam saglabāt esošos centrus un ar mobilā darba attīstību veicināt arī to teritoriju apgūšanu, kur darbs ar jauniešiem netika veikts.
Atšķirīga situācija ir Jūrmalā, uz kuru ATR neattiecās, taču Solvita Vigule, Jūrmalas Bērnu un jauniešu interešu centra Jaunatnes lietu speciāliste norāda, ka, lai arī sākotnēji bija priekšstats par to, ka ATR darbu ar jaunatni pilsētā neietekmēs vispār, realitāte ir cita: "Piedaloties dažādās jaunatnes politikas nacionālā mēroga aktivitātēs un dzirdot, ka vairākās pašvaldībās jaunatnes darbs tiek centralizēts un tuvināts lēmējvarai, piemēram, veidojot jaunatnes nodaļas vai pieņemot darbā jaunatnes lietu speciālistu, kas koordinē pagastu centru darbu, reforma lika vēl vairāk sarosīties attiecībā uz ideju, kas tika rosināta arī pirms tam – pārmaiņu veicināšana jaunatnes politikas sistēmā. Nākamie divi gadi Jūrmalas jaunatnes darbā ienesīs jaunas vēsmas dažādos virzienos – gan ar Kauguru jauniešu mājas būvniecības noslēgumu un daudz plašāku telpu resursu jaunatnes lietām, gan Covid-19 ierobežojumu seku kontekstā uz jauniešu veselību, gan plaša spektra aktivitātēm jaunajā pilsētas attīstības programmā un jaunatnes politikas attīstības plānā."
Izaicinājumu loks saglabājas plašs
Daina Roze kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem norāda to, kā mainīt jauniešu centru, interešu izglītības un skolu savstarpējo cīņu par jauniešiem un virzīties uz kopīgu mērķi, un kopīgiem spēkiem iedvesmot un motivēt jauniešus izaugsmei: "Mazajās novadu teritorijās sadarbība starp iestādēm ir notikusi un turpina attīstīties, bet Valmieras pilsētā šis ir izaicinājums, jo skolu ir daudz, konkurence liela, bet jaunatnes jomas speciālisti tik divi. Tā noteikti ir joma izaugsmei un turpmākai ciešākai sadarbībai."
To akcentē arī Solvita Vigule, sakot, ka pašvaldībās darbs ar jaunatni notiek ļoti dažādos un atšķirīgos modeļos, tāpēc vēl viena iespēja, ko var izmantot no ATR, ir sanākt pašvaldībām kopā, analizēt šo modeļu vājās un stiprās puses, iedvesmoties vienam no otra un izveidot jaunas – spēcīgas, jauniešu vajadzībām atbilstošas un tālredzīgas jaunatnes politikas struktūras: "Mums ir plānotas izmaiņas darbinieku resursos, veicot kolektīva paplašināšanu, un diskusijās šajā jautājumā radās ideja par jaunatnes eksperta virzīšanu pārvalžu līmenī. Lai gan šobrīd darbinieku izmaiņas notiks tikai jaunatnes centrā, ideju par sistemātiskām izmaiņām jaunatnes politikas hierarhijā, kas stiprinājās līdz ar ATR reformu, plānots iekļaut attīstības dokumentos un īstenot periodā līdz 2029. gadam. Šādas izmaiņas ir arī saskaņā ar Valsts Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam, kurās viens no prioritārajiem virzieniem ir "Darba ar jaunatni kvalitātes celšana nacionālā mērogā". Viens no būtiskākajiem mehānismiem kvalitātes celšanai nacionālā mērogā ir katras pašvaldības jaunatnes darba efektivizēšana."
Daina Roze atklāj, ka izaicinājums ir arī plašā teritorija jaunajā Valmieras novadā, īpašu mazie pagasti, kuros dzīvo mazs skaits jauniešu: "Arī viņi ir vērtība novadam un ir svarīgi sniegt atbalstu arī šiem jauniešiem, bet attālums starp jaunieti un centru ir šķērslis." Arī Ginta Kožokaru no Saldus novada norāda, ka šajā laikā ir grūti saprast realitāti, jo deklarēto jauniešu skaits jūtami atšķiras no patiesā, uz vietas esošā jauniešu skaita – ne visi jaunieši ir "redzami", jo daļa mācās tālmācības vidusskolās citos novados vai gluži pretēji – mūsu organizētajās digitālajās aktivitātēs iesaistās citu novadu jaunieši."
Novērojam paši un no citiem speciālistiem bieži saņemam ziņas par pandēmijas atstātajām negatīvajām sekām uz jauniešu psihoemocionālo veselību, motivācijas trūkumu un komunikācijas prasmēm. Joprojām liela daļa jaunāko jauniešu nav vakcinējušies, kas būtiski ietekmē klātienes dalību ārpusskolas aktivitātēs. Lielākā daļa jauniešu aktivitātes notiek, izmantojot dažādus digitālos rīkus, kas palīdz sasniegt arī jauniešus, kas dzīvo attālākās novada vietās.
Savukārt Daina Roze norāda, ka jauniešus, kas pirms tam nav iesaistījušies jauniešiem paredzētās aktivitātēs, piesaistīt ar tiešsaistes nodarbībām ir grūti, jo jaunietim ir svarīgs klātienes kontakts ar atbalsta personu. Arī brīvprātīga darba veikšanas iespējas ir samazinājušās, kas nozīmē mazāk iespēju jauniešiem apgūt darba iemaņas un izmēģināt savas prasmes.
Kopīga virzība: realizējas vai izpaliek
Valmieras novada pārstāve Daina Roze norāda, ka 2021. gadā jaunā novada ietvaros tika īstenots projekts "Kopā, tālāk, plašāk," kura mērķis bija izstrādāt kopīgu stratēģiju un apzināt esošo situāciju: "Projektā veidojām kopīgu vīziju par to kā redzam darbu ar jauniešiem turpmāk izvirzot prioritātes. Darba lauks ir ļoti plašs un jauniešu vajadzības arī, to uzklausīšana un atbalsta nodrošināšana prasīs laiku un profesionālu jaunatnes darbinieku pieeju. Mums būs vajadzīgi jauni darbinieki, kas palīdzēs īstenot iecerētos plānus, bet esam ļoti gandarīti par esošo speciālistu pieredzi, kas varēs palīdzēt veiksmīgi iesaistīt jaunos darbiniekus jaunatnes jomā."
Julianna Moisejenkova atzīst, ka būtisku palīdzību un sadarbību jaunajā novadā sniegusi JSPA valsts programmas projekta "Starpnovadu un starpinstitūciju sadarbība jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī" īstenošana: "Organizējām vairākus pasākumus un darba grupas jauniešiem un jaunatnes atbalsta personām, izstrādājām rekomendācijas darbā ar jaunatni apvienotajā novadā. Apkopojot jauniešu viedokļus, izkristalizējās aktuālākās jauniešu vajadzības: klātienes pasākumi, kvalitatīva brīva laika pavadīšana novadā, darba vietas jauniešiem, atbalstoša vide, finansējums. Mums ir vīzija, kādam ir jābūt mūsu novadam jaunatnes lietu jomā, un šajā virzienā arī ejam!"
Solvita Vigule uzskata, ka līdzšinējā darba efektivitāte ir rūpīgi jāizvērtē un jāsaprot, kā vēl vairāk sekmēt darba ar jaunatni kvalitāti: "Faktors, ar ko Jūrmala ir unikāla bez ATR un ar kuru jārēķinās dažādu procesu attīstībā, ir pilsētas esošā teritoriālā specifika. Jaunatnes centrs ir tikai Kauguros, un nepieciešams jaunatnes darba iespējas sniegt tālākās pilsētas apkaimēs, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas. "Erasmus+" "Sociālās iekļaušanas projekta" ietvaros īstenojām mobilā jaunatnes darba aktivitātes vienā no pilsētas tālākajām apkaimēm – Lielupē. Lai efektīvi turpinātu mobilā jaunatnes darba attīstību, Jūrmalas pārstāvji kopā ar vairākām pašvaldībām šobrīd apgūst zināšanas mācību ciklā "Atbalsts darba ar jaunatni ilgtermiņa plānošanai un mobilā darba veikšanai Latvijas pašvaldībās", ko finansē JSPA. Papildus tam, Jūrmala ģeogrāfiski robežojas ar Rīgu, tādējādi radot augstu iespējamību, ka jaunietis Rīgu izvēlēsies par savu dzīvesvietu pieaugušā vecumā. Arī nacionālā mērogā vērojama tendence jauniešu migrācijai uz ārzemēm. Identificējot minētos aspektus, pašvaldībā plānots ieviest vairākus atbalsta mehānismus dažādu jauniešu sociālo auditoriju sasniegšanā un nodarbinātības veicināšanā."
JSPA pārstāvis Nils Mosejonoks norāda, ka svarīgākais jomas izaicinājums daudzu gadu garumā ir bijis– jomas profesionāļu labā griba mainīt un uzlabot jomā notiekošo bez skaidras, nacionālajā līmenī kopīgas vīzijas par to, kur doties ilgtermiņā. Vai pēc teritoriālās reformas tas mainīsies, to vēl pierādīs laiks. Tomēr viņš arī pauž cerību, ka ar ATR palīdzību tiks īstenots sen gaidītais – katrā pašvaldībā būs pilnas slodzes jaunatnes lietu speciālists, darbs ar jaunatni pašvaldībās tiks plānots stratēģiski, kā arī starp dažādām pašvaldības iestādēm būs vienotāka izpratne attiecībā uz to, kas ir darbs ar jaunatni.
