"Fomalhaut b", dēvēts arī par "Dagon", kas atrodas zvaigznes "Fomalhaut" sistēmā 25 gaismas gadus no Zemes, ir viena no tām retajām citplanētām (jā, par tādu šo objektu tobrīd uzskatīja astronomi), kas tika fiksēta ar Habla kosmisko teleskopu redzamās gaismas spektrā. Proti, ieraudzīta "pa tiešo" – neliels, samērā spožs un vēss punkts, kas visai aši traucas pa naksnīgo debesjumu. Tika uzskatīts, ka tas ir gāzes milzis (gluži kā mūsu Saules sistēmā Jupiters), un ap savu zvaigzni riņķo izteikti eliptiskā orbītā, vienu apli veicot 1700 Zemes gados.
Kāpēc tas ir neparasti? Lielākoties citplanētas tiek konstatētas ar netiešiem novērojumiem – proti, netiek ieraudzīta pati planēta, jo tā vienkārši ir pārāk tumša, bet tiek novērotas dažādas pazīmes, kas liecina par planētas klātesamību. Viena no tām ir tā dēvētā tranzīta metode, no kuras nosaukumu aizguvis arī pašreiz aktīvais NASA citplanētu mednieks TESS jeb Transiting Exoplanet Survey Satellite. Proti, tiek novērota kāda zvaigzne, kuras parasti TESS gadījumā apzīmē ar TOI (TESS Object of Interest) un kārtas numuru, un tiek reģistrēta zvaigznes izstarotās gaismas intensitāte, fiksējot izmaiņas tajā. Proti, ja gaisma periodiski kļūst vājāka, tad atkal atgūst iepriekšējo intensitāti, viena no iespējām ir, ka TESS redzamo zvaigznes disku periodiski šķērso planēta.
Desmit gadus vēlāk pēc tam, kad "Fomalhaut b" pirmo reizi novērots, tas bija izčibējis. Astronomu novērotā punkta debesīs vairs nebija. Kur tas palika?
Akadēmiskajā izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences" 20. aprīlī publiskotā pētījumā ieteikts viens no iespējamiem skaidrojumiem – "Fomalhaut b" nemaz nebija planēta, bet gan patiesībā milzīgs "gružu" un putekļu mākonis, kas radies nesen notikušā sadursmē starp diviem objektiem.
"Fomalhaut" ir samērā jauna zvaigzne, vien 440 miljonus gadu (jā, Visuma mērogos šī sistēma ir pilnīgs jaunulis), to aizvien ieskauj ledus, putekļu un gāzu diska – protoplanetārā diska – atliekas. Šie diski arī nodrošina izejmateriālus, no kā veidoties planētām. Tā kā zvaigzne ir jauna, arī planētām, kas ap to riņķo, tādām jābūt un, saskaņā ar mums pašlaik zināmo par jaunu planētu veidošanos, jābūt siltām – jāizstaro infrasarkanā radiācija. "Fomalhaut b" jeb "Dagon" gadījumā tāda netika konstatēta. Objekts bija arī neparasti spožs, gaisma – zila. Lai izskaidrotu šos novērojumus, kas nesakrīt ar iepriekš novēroto jaunu planētu veidošanās gadījumā, astronomi pieļāva, ka "Dagon" varētu būt liela putekļu mākoņa ieskauta, iespējams, pēc sadursmēm ar citiem mazākiem objektiem, vai arī neliela planēta ar iespaidīgu gredzenu sistēmu.
Tomēr arī šādā scenārijā tā nav vilšanās, bet gan drīzāk iespēja pētniecībai. Šobrīd jau atklātas tūkstošiem citplanētu, taču šāda tipa sadursmes neilgi pēc to notikšanas "noķert" teleskopa "acī" ir visai reta veiksme. "Tas ir liels notikums, ka mums izdevies novērot liecības par šādu sadursmi," skaidro viens no pētījuma autoriem un Arizonas Universitātes Stjuarta observatorijas astronoms Andrass Gaspārs: "Izdevās trāpīt īstajā vietā un laikā, lai fiksētu šī notikuma sekas ar Habla teleskopu."
Tomēr pētnieki vēl nav gana apmierināti ar šīm atbildēm, un "Fomalhaut" sistēmai turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību.
